Paralēlie visumi
Paralēlajiem visumiem ir daudz un dažādu veidu un tie ir pietiekoši dziļš temats, lai tos pilnvērtīgi būtu iespējams apskatīt tikai atsevišķā tiem veltītā rakstā, bet tajā pat laikā, tiem ir ļoti dziļa saistība ar tieši šo tematu, kuru tad arī pamēģināšu aprakstīt nākamajās rindiņās. Paralēlo visumu teorijas pirmsākumi ir meklējami kvantu fizikā. Tieši skatīšanās uz vismazākajiem mūsu Visuma iemītniekiem un to uzvedības pētīšana vedina fiziķus domāt, ka līdzās mūsējam, pastāv vēl bezgalīgs skaits citu visumu. Lieta ir tāda, ka (neizplūstot garumā) elektroni neuzvedas tā kā tiem būtu jāuzvedas pēc fizikas un pat elementāras loģikas likumiem. Piemēram, nav iespējams noteikt precīzu to atrašanās vietu, to tikai var paredzēt ar zināmu iespējamības procentu. Ir pat trakāk, mazie nebēdņi ir spējīgi atrasties vairākās vietās vienlaicīgi. Tas var izklausīties pēc zinātniskās fantastikas, bet mūsdienās tas ir pierādīts un ir zināms, ka bez šī fenomena nevarētu darboties piemēram augu fotosintēze. Atgriežoties pie tā, kā tas iespaido Visuma uzbūvi, labākais izskaidrojums ar kādu ir nākuši klajā fiziķi ir tāds, ka, katru reizi, kad elektrons maina virzienu, vai atrašanās vietu (elektroniem reizēm nemaz nevajag mainīt virzienu, tie var vienkārši teleportēties citur), to visums sadalās divās daļās, vienā, kur tā virziens un/vai atrašanās ir mainījusies, bet otrā – tā ir palikusi nemainīga. Ko tas nozīmē cilvēku valodā? Tā kā mēs visi esam nekas vairāk kā elementārdaļiņu kopums, tad katru reizi, kad mēs izdarām kādu izvēli, pārkārtojas elementārdaļiņu kustība un/vai virzieni mūsu smadzenēs. Citiem vārdiem - Ja Tev šķiet, ka Tu šorīt izvēlējies kafijas vietā iedzert tēju, tad Tu kļūdies, Tu dzēri abus karstos dzērienus. Brīdī, kad Tu izvēlējies par labu tējai, Tu, ar burtiski biblisku spēku, vienkārši sadalīji mūsu Visumu divās daļās, vienā dzerot tēju, bet otrā kafiju.