Vai Roņu sala ir piederējusi Latvijai?16
Roņu sala ir sala, kura atrodas Rīgas jūras līcī, Baltijas jūrā. Tā pieder Igaunijai.
Roņu sala ir 11,9 km² liela un tajā dzīvo aptuveni 120 iedzīvotāju.
Roņu salā ir reģistrēts Igaunijas vēja ātruma rekords - 47 m/s
Bildē redzami Roņu salas zviedru iedzīvotāji pirms Pirmā pasaules kara.
Roņu salā ziemā avioreisi ir reizi nedēļā, vasarā divas reizes nedēļā. Uz salu iet arī prāmji.
Roņu salas bāka - 1877. gadā celta, veidota no Francijā ražotām metāla detaļām
Roņu salas vecā baznīca - koka celtne, celta, izmantojot strandējuša burinieka vraka kokmateriālus 1644. gadā
Roņu salas karte 1798. gadā
Augstākā virsotne Roņu salā ir 29,6 metrus augsta.
Vēsture
Senākie arheoloģisko izrakumu dati par cilvēku darbību salā ir no apmēram 5200. gadu p.m.ē., kad tajā dzīvojuši roņu mednieki. 1341. gadā Roņu sala pirmoreiz minēta vēstulē Kurzemes bīskapam, kas apliecina salinieku tiesības šeit dzīvot un apsaimniekot savu īpašumu saskaņā ar Zviedrijas likumiem. Uzskata, ka zviedri šeit ieradās 13. gadsimtā. Līdz 1621. gadam Roņu sala piederēja Kurzemes bīskapijai, to pārvaldīja Ģipkas soģis. 1621. gadā Poļu-zviedru kara (1600-1629) laikā salu ieņēma zviedri un iecēla pārvaldnieku, kas pastāvīgi dzīvoja salā. Krimināllietas arī turpmāk izsprieda Kurzemes tiesa, bet draudzes mācītājs dzīvoja Ārlavā. 1644. gadā Roņu salā tika uzcelta luterāņu baznīca, kurā kalpoja zviedru mācītājs. 1660. gadā pēc Otrā Ziemeļu kara sala arī juridiski pārgāja Zviedru Vidzemes sastāvā. 1721. gadā Lielā Ziemeļu kara rezultātā sala nonāca Krievijas impērijas Vidzemes guberņas sastāvā. 1915.-1917. gadā Pirmā pasaules kara laikā salu okupēja vācu armija. 1918. gadā pēc Pirmā pasaules kara beigām salinieki nāca ar iniciatīvu apvienoties ar Zviedriju, uz salu pretenzijas pieteica arī Latvija. Iedzīvotājiem tika dota iespēja izvēlēties pievienoties Latvijai vai Igaunijai. 1919. gadā salinieki izvēlējās iekļauties Igaunijas valsts sastāvā, jo citās Igaunijas salās arī dzīvoja zviedru minoritāte. 1934. gadā Roņu salā dzīvoja 282 cilvēki, no tiem 277 zviedri un 5 igauņi. 1943.-1944. gada augustā zviedri atstāja salu, neilgi pēc padomju okupācijas atjaunošanās no salas uz Zviedriju aizbrauca visi cilvēki, izņemot divas ģimenes. No 1944. gada uz Roņu salu tika pārceltas igauņu ģimenes. Roņu salā atradās arī nelielas padomju armijas bāzes. Pastāvīgo iedzīvotāju skaits nepārsniedza 400 cilvēkus. 1970. gados notikušās vētras dēļ lielākā daļa iedzīvotāju atstāja salu. 1991. gadā pēc Igaunijas neatkarības atjaunošanas īpašumtiesības tika atgrieztas pirmskara īpašniekiem - pārsvarā zviedriem. Mūsdienās agrāko salas iedzīvotāju pēcteči salu apmeklē samērā bieži, taču uz dzīvi šeit nepārceļas.