Skatījos, ka spokos ļoti maz rakstu par lidmašīnu katastrofām un izdomāju uzcept vienu. Atceries pirms tu kāp lidmašīnā, ka vienmēr var notikt kaut kas neparedzēts un ka tu iespējams nekad vairs neizkāpsi ārā dzīvs.
Gaidat citas daļas
Skatījos, ka spokos ļoti maz rakstu par lidmašīnu katastrofām un izdomāju uzcept vienu. Atceries pirms tu kāp lidmašīnā, ka vienmēr var notikt kaut kas neparedzēts un ka tu iespējams nekad vairs neizkāpsi ārā dzīvs.
Gaidat citas daļas
Tenerifes katastrofa.
1977. gada 27. martā Los Rodeosā (Kanāriju salās) Tenerifes lidostā notika lielākā aviokatastrofa civilās aviācijas vēsturē. Uz Tenerifes lidostas skrejceļa sadūrās divas Boeing 747 tipa lidmašīnas. Katastrofā bojā gāja 583 cilvēki.
Kanāriju Salu lielākajā lidostā Las Palmasā tajā dienā bija noticis terora akts. Teroristi no grupējuma "Par Kanāriju salu netakarību" bija uzspridzinājuši bumbu lidostas uzgaidāmajā zālē. Cilvēki sprādziena rezultātā nebija cietuši, tikai dažiem bija maznozīmīgi skrāpējumi. Tomēr lidostas administrācija nolēma lidostu uz laiku slēgt. Tāpēc dispečeri visas lidmašīnas "nosūtīja" uz otro lielāko lidostu, uz Las Rodeosu. To skaitā bija arī abi Boeing 747.
Tā rezultātā, Las Rodeosas lidosta bija pārpildīta un lidmašīnām, burtiskā nozīmē, īsti nebija kur apgriezties. Arī laikapstākļi pilotus un dispečerus tajā dienā nelutināja. Bija spēcīga migla un redzamība ļoti slikta.
Pēc četru stundu garās gaidīšanas, Las Palmasas lidosta atkal sāka pieņemt reisus. "KLM" lidmašīnas kapteinis izmantoja iespēju un pieprasīja degvielas uzpildi turpat uz skrejceļa. "Pan Am", savukārt, otrā skrejceļa galā bija gatavs izlidot. Tomēr dispečeri atļauju izlidošanai nedeva, jo otrā galā atradās "KLM" un degvielas uzpildes mašīna. Tā vietā dispečeri "Pan Am" kapteinim lika pamest skrejceļu.
Dispečeris runāja ar spāņu akcentu, un tāpēc piloti ne uzreiz saprata komandas, vairākas reizes lūdzot atkārtot tās. "KLM" un "Pan Am" vairākas reizes nedzirdēja viens otru un pārtrauca, tas arī pagrūtināja šo situāciju.
Dispečeris deva "KLM" norādījumus, kāds kurss un augstums jāuzņem pēc pacelšanās, ko piloti uzskatīja par faktisku atļauju pacelties. Lai gan dispečeris atļauju nebija devis un beigās piemetināja: "Esiet gatavi izlidot, es jūs izsaukšu". Paralēli dispečeris arī steidzināja "Pan Am" atstāt skrejceļu. Šo sarunu "KLM" ekipāža nedzirdēja (radiotraucējumu dēļ) un uzsāka ieskriešanos, lai paceltos. Otru lidmašīnu viņi pamanīja jau tad, kad bija par vēlu. Piloti gan centās pacelt lidmašīnu, bet tas nelīdzēja. Arī "Pan Am" ekipāža bija pamanījusi "KLM" un mēģināja strauji nogriezties no skrejceļa, tomēr sadursme jau bija neizbēgama.
Visi 234 "KLM" pasažieri un 14 apkalpes locekļi gāja bojā. No 396 "Pan Am" lidmašīnā esošajiem cilvēkiem izdzīvoja 61 cilvēks (lidmašīnas priekšas daļa cieta mazāk). Starp izdzīvojušajiem bija arī lidmašīnas kapteinis, otrais pilots un borta inženieris. Pēc aviokatastrofas izmeklēšanas starptautiskā civilās aviācijas organizācija veica izmaiņas noteikumos sarunās starp dispečeriem un pilotiem. Tika ieviestas standartfrāzes, lai nerastos pārpratumi. "Ok" un "Rodžer"(sapratu) vietā, pilotam un dispečerim jāatkārto galvenā informācija, šādi apstiprinot, ka ir sapratis. Veiktas arī izmaiņas, ka pilotiem ir jāvienojas visiem par lēmumu, nevis, ka svarīgus lēmumus pieņem tikai viens kapteinis.
South African Airways Reiss 228.
1968.gada 20.aprīlī Boeing 707-344C lidmašīna ar 116 pasažieriem un 12 apkalpes locekļiem pacēlās no Johanesburgas lidostas lai dotos uz Londonas-Hītrovas Internacionālo lidostu. Neilgi pēc pacelšanās lidmašīnai radās nopietnas tehniskas problēmas un tā avarēja tikai 5 kilometrus no lidlauka. 123 cilvēki gāja bojā, bet 5 izdzīvoja. Izmeklēšanā tika noskaidrots ka katastrofu izraisīja pilota kļūda.
Sterling Airways Reiss 296.
1972.gada 14.martā Sterling Airways Reiss 296 avarēja netālu no Kalbas pilsētas AAE. 106 pasažieri un 6 apkalpes locekļi gāja bojā, neizdzīvoja neviens. Lidmašīna pacēlās no Kolombo lidostas Šrilankā lai dotos uz Kopenhāgenu, Dānijā pa ceļam nolaižoties Dubaijā. Katastrofu izraisīja pilota kļūda un šī joprojām ir upuru skaita ziņā lielākā aviokatastrofa AAE vēsturē.
Eastern Air Lines Reiss 66.
1975.gada 24. jūnija pēcpusdienā Boeing 727-225 lidmašīna ar reģistrācijas numuru N8845E pacēlās no Ņūorleānas lidostas lai dotos uz Džona F. Kenedija Internacionālo lidostu. Lidmašīnā atradās 124 personas, 116 pasažieri un 8 apkalpes locekļi. Lidmašīnai nolaižoties uznāca pamatīgs negaiss un spēcīgs vējš kā rezultātā lidmašīna kļuva nevadāma un avarēja. Bojā gāja 113 cilvēki, bet 11 izdzīvoja. Tobrīd tā bija lielākā aviokatastrofa ASV vēsturē. Starp bojāgājušajiem bija arī tobrīd slavenais basketbolists Vendels Ledners.
American Airlines Reiss 191.
1979.gada 25.maijā Reiss 191 pacēlās no O Haras Internacionālās lidostas Čikāgā lai dotos uz Losandželosu. Uzreiz pēc pacelšanās lidmašīna strauji sasvērās uz sāniem un kļuva nevadāma. Lidmašīna nokrita netālu no kāda treilerparka turpat pie lidlauka. Visi 258 pasažieri un 13 apkalpes locekļi+2 personas uz zemes gāja bojā. (Fotogrāfijā iemūžināts Reiss 191 dažas sekundes pirms katastrofas)
Reisa 191 katastrofas brīdis
Iberia Reiss 610.
1985.gada 19.februārī traģēdija satrieca Spāniju. Boeing 727-256 pacēlās no Madrides lidostu lai dotos uz Bilbao lidostu. Lidmašīnā atradās 141 pasažieris un 7 apkalpes locekļi. Tuvojoties nolaišanās vietai bija miglains un lietains laiks, turklāt lidmašīnai radās tehniskas problēmas, kas lika pilotiem domāt ka viņi atrodas augstāk nekā patiesībā. Lidmašīna ietriecās televīzijas antenā Oiza kalna virsotnē un izjuka pa gabaliem. Visi 148 lidmašīnā esošie gāja bojā.
Birgenair Reiss 301.
1996.gada 6.februārī Birgenair Reiss 301 pacēlās no Puerto Platas lidostas Dominikānas republikā lai dotos uz Frankfurti, Vācijā. Neilgi pēc pacelšanās notika katastrofa un bojā gāja visi 189 lidmašīnā esošie. Lielākā daļa no upuriem bija Vācijas pilsoņi un daži Poļi.
Lufthansa Cityline Reiss 5634.
Negadījums notika 1993.gada 6. janvārī kad Lufthansa Cityline Reiss 5634 bija lidojumā no Brēmenes lidostas uz Šarla de Golla lidostu Parīzē. Lidmašīnā atradās 19 pasažieri un 4 apkalpes locekļi. Kad Reiss 5634 tuvojās Parīzei, kādai citai lidmašīnai nolaišanās brīdī pārsprāga riepa un skrejceļš uz laiku tika slēgts. Pilotam bija jāmaina kurss uz citu skrejceļu un jāveic nolaišanās taču viņš to veica pārāk strauji un lidmašīnas astesgals atsitās pret zemi. Lidmašīna pārlūza divās daļās, bet neaizdegās. 4 pasažieri gāja bojā, bet 19 guva dažādus ievainojumus.
raksts jau labs, bet ievads tāds banāls izkalusījās.
TU nekad neko nevari zināt, kas ar tevi notiks, tas neattiecas tikai uz lidmašīnām...
lidmašīna ir drošākais transporta līdzeklis. diemžēl, neviens nevar zināt, kas ar tevi notiks gaisā
Iesaku neiet ārā no mājas vispār. Maz, kas var notikt. Bail pat padomāt.
Par sēšanos automašīnā, autobusā, vai vilcienā nevar būt nekāda runa. Cik miljoni iet bojā to katastrofās ?
Tā kā - fiksi iepērkam maizīti, pieniņu un pēc tam ātri, ātri mājās. Tur arī pavadām atlikušo mūžu. Drošībā, siltumā un sasmakušajā gaisā.
Pirmo reizi, kad kāpu lidmašīnā, man bija tik tiešām bail, trīcēja kājas un knapi paiet varēju, bet nu tiku tam pāri :) Un pārvietošanās ar lidmašīnu ir daudz drošāka nekā pārvietošanās ar mašīnu, kuģi, vilcienu, jo avārijas notiek krietni retāk un bojā gājušo skaits procentuāli ir krietni mazāks ;)
Diezgan nepareizi ir teikt, ka lidmašīnas ir nedrošs transportlīdzeklis.
Tās ir ļoti drošs transportlīdzeklis. Visi tik ļoti traki uztver aviokatastrofas jo vienā katastrofā iet bojā tāds skaits cilvēku, cik mēneša laikā uz ceļiem, sadzīves traumu dēļ vai citu nedabīgu iemeslu dēļ (domāju Latvijas mērogā). Taču tajā pašā laikā aviācija ir viens no visdrošākajiem pārvietošanās veidiem. Stingri reglamentēta drošības politika kas attiecas gan pret pasažieriem, lidostām, pašām aviokompānijām, apkalpēm un galu galā arī pret pašiem gaisa kuģiem ir tas kas to tur līmenī.
Protams, nav viss perfekts, un arī aviācijā notiek negadījumi, taču 87% precentos gadījumu pie vainas ir nekas cits kā cilvēks. Tas pats cilvēks, kurš sēž pie stūres vieglajam auto, kuģim, vilcienam vai tur rokās ieroci... Drīzāk būtu jāsaka, ka cilvēks ir tas, kas rada tās briesmas visos negadījumos.
P.S.
Lai nebūtu sava veida dezinformācija par negadījumu īstajiem iemesliem, tad gribu piemetināt, ka piektajā negadījumā ar Eastern Airways nevis negaiss un stiprais lietus bija iemesls, kādēļ lidmašīna nogāzās, bet gan negaisa radītā spēcīgās gaisa masas lejupslīde (microburst). Negaiss, jeb gubu mākonis veidojas iesūcot sevī siltās gaisa masas, un tām atdziestot tās ar lielu joni krīt lejā atpakaļ uz zemi, un tām gaisa masām ātrums un spēks ir pietiekami liels, lai ''nospiestu'' pie zemes lidmašīnu. Microburst nāk kompletā ar strauju vēja virziena maiņu, kas pie nosēšanās lidmašīnai var būt vitāli svarīgi. Ja pēkšņi vējs no pieres vēja pārtop par astes vēju, lidmašīna var zaudēt pietiekami lielu ātrumu, lai tā zaudētu cēlējspēku. Abi šie faktori mijiedarbojoties noveda pie šī negadījuma. Tieši pēc šī negadījuma izmeklēšanas un secinājumu atrašanas visiem pilotiem tiek mācīts kā atkopties no microburst un kā reaģēt pie windshear. Arī lidmašīnām ir uzstādīti sensori, kas ar audio ziņojumu brīdina pilotus par strauju vēja virziena maiņu.
Un sestā negadījuma iemesls bija tajā laikā vēl neatstrādātā tehnisko apkopju politika.
Šai, tāpat kā visām citām lidmašīnām ik pēc noteikta nolidojuma stundu skaita ir jāmaina dzinēji. Tas arī tika darīts šai lidmašīnai. Tiesa, lai noņemtu dzinējus tika izmantots nevis tam paredzēts statīvs, bet gan visparastākais forklifts. Tā tas tka darīts vairākas reizes, un dzinēja kronšteinos radās nogurums, kas rezultējās ar mikroplaisām, jo forklifts ''turot'' dzinēju pie kronšteiniem uz tiem izdarīja pārlieku lielu spiedienu. Mikroplaisas vibrāciju, elastības un deformāciju dēļ kļuva avien lielākas, līdz tieši šai pacelšanās reizei, kad dzinējs pavisam vienkārši ņēma un nolūza, pa ceļam noraujot daļu spārna priekšdaļas ar priekšspārniem, un sabojājot arī augstumstūri. Ne jau nokritušais dzinējs bija sāpe, bet gan norautie priekšspārni, kas pie pacelšanās ir vitāli svarīgi cēlējspēka nodrošināšnai.
Aerodinamiski skatoties spārnam, zem kura bija norautais dzinējs tagad bija mazāks laukums, un lielāka pretestība, taču spārnam otrā pusē, zem kura joprojām bija ar pilnu jaudu ejošs dzinējs, bija lielāks laukums, cēlējspēks, un ātrums, kas rezultējās ar to, ka veselais spārns sāka ''celties'', bet sabojātais ''krist''. Tādēļ lidmašīna sasvērās uz bojātā spārna pusi, un lai atkoptos pilotiem bija pārāk mazs augstums. Lai gan tur tāpat atkopties būtu grūti no tādas cēlējspēka asimetrijas....
To ka lidmasinas krit loti biezi zin visi... bet vai tiesam lidmasiina kuraa kapsu ves vai arii juus tiesaam nokritiis... Taa ir viena no miljons iespejaam... Protams tas ir iespeejams bet domaaju ka ne ar kompanijam ar kuram lidoju es. :) Bet lasamviela graujosa un bildes arii mazliet nervu kutinosas....
Neesmu nekad lidojis un arī nelidošu. Varbū katastrofas notiek samērā reti, bet, ja krīt lidmašīna, tad gandrīz drošo var pateikt, ka tu ei miris. auto avārijā ir diezgan liela iespēja izdzīvot, tāpat, ja kuģis grimst, tad var aizlaisties ar glābšanas laivām, bet aviokatastrofā visbiežāk no tevis pāri paliek tikai pankūka
Nē paldies, nevēlos tik traki riskēt!
Godīgi sakot, nesaprotu kāpēc cilvēki paliek zili vai sāk raudāt pacelšanās vai nosēšanās laikā.
Nu tak nekas ar jums nenotiks. Beidziet būt kā bērni
Tas nav nekas ja salīdzina ar automašīnu avarijam.Pec statistikas katru dienu auto avarija cieš un mirst daudz dudz vaurāk cilvēku neka lidmašīnas.Un lidmašīnas ir gandrīz dorošākais motorizētais patviedošanās veids, gandrīz.
Tenerifes katastrofa. Es uz turieni lidoju 20 oktobrī FUUUUUUUUUUUUUUUUUUUUUUUUUUUUUUUUUUUU
Ļoti Labs Raksts Daudz Ko Jaunu Uzzinaju , Paldies Kad Ieguldiji ļoti Lielu darbu šajā Rakstā