Sveicināti, draugi!!
Tagad jūs gaida Top10: Pasaules lielākās impērijas otrā daļa ,kur apskatīsim piecas pašas lielākās impērijas pasaulē.
Visticamāk topa trijnieku jūs ziniet, bet vai tā būs, aicinu jums pašiem pārliecināties.
Sveicināti, draugi!!
Tagad jūs gaida Top10: Pasaules lielākās impērijas otrā daļa ,kur apskatīsim piecas pašas lielākās impērijas pasaulē.
Visticamāk topa trijnieku jūs ziniet, bet vai tā būs, aicinu jums pašiem pārliecināties.
5.vieta- Al-Ḫilāfat al-ʾumawiyya (10.07%)
Umajādu kalifāts bija otrais (pēc kārtas) no četriem lielajiem kalifātiem, bet pats lielākais (9.31 miljonu kilometru liels), to apdzīvoja 62 miljoni (28.8%), no visas pasaules populācijas- 208 miljoniem.
Kalifātu izveidoja pēc pravieša Muhameda nāves. Kalifāts pastāvēja no 661.gada līdz 750.gadam, kad izveidoja Abāsīdu kalifātu. Kalifāta pastāvēšanas laikā to pārvaldīja četrpadsmit Umajādu dinastijas kalifi.
Kalifāta galvaspilsēta bija Damaska, lai gan Umajādi bija cēlušies no Mekas.
4.vieta –: Imperio Español (13.04%)
Spānijas impērija pastāvēja no Lielajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem un bija viena no pasaules pirmajām koloniālajām impērijām, kuras platība bija 19.4 miljoni kvadrātkilometru, iedzīvotāju skaits nav zināms. Habsburgu dinastijas laikā Spānija sasniedza politiskās un ekonomiskās varas augstāko punktu, kļūstot par Eiropas un pasaules lielvaru.
Tās izveidošana 15. gadsimtā iesāka mūsdienu globālo laikmetu piecus gadsimtus ilgo Eiropas dominanci pasaulē. Spānijas ārpus Eiropas esošie teritoriālie pārvaldījumi pastāvēja no pirmajiem braucieniem uz Ameriku 1492. gadā līdz pēdējo Āfrikas valstu neatkarības iegūšanai 20. gadsimta 70. gados.
3.vieta- Pоссiйская Имперiя (15.31%)
Krievijas Impērija bija Eirāzijas lielvalsts no 1721. līdz 1917.gadam. Impērija bija 22.8 miljonu kvadrātkilometrus liela, kurā dzīvoja 176 miljonu cilvēku no 1.8 miljarda zemes populācijas, jeb 9.8%
17. gadsimtā Romanovu dinastijas laikā tika nodibināta Krievijas impērija, kuras vadonis Pēteris Pirmais sakāva zviedrus Lielajā Ziemeļu karā, iegūstot pieeju Baltijas jūrai. Tieši Pēteris Pirmais nodibināja jauno Krievijas galvaspilsētu 1712.gadā- Sanktpēterburgu, iekarotajā Ingrijas provincē, tad arī Pēteris pieņema imperatora titulu.
Viņš varonīgi cīnījās pret Napoleonu, taču franču kareivji atnesa uz impēriju liberālisma idejas, kas strauji izplatījās. 19. gadsimtā Krievija vēl vairāk nostiprināja savas pozīcijas un piedzīvoja industrializācijas procesu.
1905. gadā notika Krievijas revolūcija kuras rezultātā Krievijas impērija ar Romanovu dinastiju iznīcināja un lika pamatus Krievijas republikai un PSRS
2.vieta- Mongolyn Ezent Güren (22.29)
Mongoļu impērija bija 13. gs. Eirāzijas lielākajā daļā radusies impērija, kura izveidojās mongoļu cilšu karagājienu rezultātā. Sava uzplaukuma laikā tā aizņēma vairāk nekā 33 miljonu kvadrātkilometru lielu Eirāzijas teritorijas, tā kļūstot par lielāko sauszemes impēriju pasaulē, ar 110 miljonu iedzīvotāju no 430 miljoniem (25.6% ).
Mongoļu impērija bija apmēram divas reizes lielāka nekā Romas impērija un aptvēra plašas teritorijas no Ungārijas un Bulgārijas rietumos līdz pat Vjetnamai austrumos un Palestīnai dienvidos. 1206. gadā mongoļu cilšu vecākie lielajā apspriedē jeb kurultajā pasludinājaTemudžinu par vienotās mongoļi tautas valdnieku. Mongoļi valdnieku dēvēja par lielhanu. Vēlāk viņš pieņēma Čingishana vārdu, kas nozīmē „visvarenais valdnieks”.
Lai izveidotu varenu valsti, Čingishans sakoncentrēja savās rokās valsts pārvaldi, pasludināja zemes un ganības par lielhana īpašumu. Impērija tika sadalīta četrās daļās – ulusos, kurus pārvaldīja Čingishana dēli. Par Mongoļu valsts galvaspilsētu kļuva Karakoruma.
1.vieta -Great Britain Empire (22.63%)
Britu impērija pastāvēja no 1801.-1927.gadam, kontrolējot 33.7 miljonus kvadrātkilometru lielas teritorijas, kurās dzīvoja 20 % pasaules cilvēku jeb 460-530 miljonu iedzīvotāju, padarot par pasaulē lielāko impēriju teritorijas un iedzīvotāju ziņā. Īsta rekordiste. Sākot ar 16. gadsimtu angļu jūrasbraucēju un tirgotāju nodibinātās apmetnes pārvērtās par pirmajām kolonijām, un laika gaitā briti savu interešu aizstāvībai turpināja ieņemt aizvien lielākas teritorijas. 16. gadsimtā, pastāvot konkurencei starp Angliju un Spāniju, Anglijas karalieneElizabete I atbalstīja pirātismu un uzbrukumus spāņu kolonijām.
Angļu uzvaras gājiens sākās 17. gadsimtā, kad angļu pētnieks Henrijs Hadsons (Hudzons) apceļoja Ziemeļamerikas austrumus, atklāja upi, šaurumu un līci (tie nosaukti viņa vārdā). Izceļotāji no Anglijas, Skotijas un Īrijas izveidoja 13 kolonijas Ziemeļamerikas austrumu piekrastē.
Vēlāk, 18. gadsimtā, briti sekmīgi atkaroja frančiem un holandiešiem viņu kolonijas un nostiprinājās Amerikā, Indijā un Austrālijā. Liebritānijā pēdējos gadsimtos ekspluatējot kolonijas, bija uzkrājies ievērojams kapitāls, kuru sāka ieguldīt citās valstīs, lai gūtu peļņu. Tas veicināja šo valstu ekonomisko attīstību un tās sāka ekonomiski konkurēt ar Lielbritāniju.
Impērijas lielākās varenības laiks bija 19. gadsimta beigas un 20. gadsimta sākums. Lielbritānijas vājums pēc Otrā pasaules kara padarīja impērijas uzturēšanu un aizsardzību par finansiāli neiespējamu. Lielākā daļa britu impērijas koloniju ieguva neatkarību 50. gadu beigās un 60. gadu sākumā. Bijušās impērijas sastāvdaļas ir apvienojušās Nāciju sadraudzībā.
iemetu acis šeit:
Pēteris pieņema imperatora titulu. Viņš varonīgi cīnījās pret Napoleonu, taču franču kareivji atnesa uz impēriju liberālisma idejas, kas strauji izplatījās.
1905. gadā notika Krievijas revolūcija kuras rezultātā Krievijas impērija ar Romanovu dinastiju iznīcināja un lika pamatus Krievijas republikai un PSRS
un sapratu, ka autors vēstures stundas nav apmeklējis, ber joojlē tam bans...
Osmaņu impērija bija kopā ar Mongoļiem, vai tā bija atsevišķa valsts?
Raksts viennozīmīgi interesants,bet rodās jautājums. Vai tiešam Romas Impērija neiekļūst šajā top10 ņemot vērā,ka ziedu laikos,pirms sadalīšanās tā pletās no Āfrikas ziemeļiem līdz pat Britānijai?