Tiek uzskatīts, ka Islandes teritorijas pirmiedzīvotāji bijuši īru mūki, kas uz salu atceļojuši ap 8. gadsimtu pirms mūsu ēras. Taču viņi Islandi pameta laika posmā no 870 - 930. gadam, kad pagāni no Norvēģijas sāka sistemātiski pārcelties uz salu.
930. gadā, kad norvēģu pagānu masveida pārcelšanās uz Islandi bija beigusies, tika nodibināta tautas sapulce jeb Altings, kas tiek uzskatīts par visvecāko parlamentu pasaulē!
10. gadsimta beigās, daudzi islandieši Ērika Sarkanā vadībā pārcēlās dzīvot uz Grenlandi un ap 1000. gadu, jau 500 gadus pirms Kolumba, kā pirmie eiropieši, Islandes iedzīvotāji spēra savu kāju uz Amerikas kontinenta. Taču viņu nodoms iekarot "Jauno Pasauli", ko mēs mūsdienās saucam par Ameriku, neizdevās iekšējo nesaskaņu un strīdu dēļ.
1262 -1264. gadam valdošās iekšējās nesaskaņas un karš noveda pie nonākšanas pilnīgā Norvēģijas pakļautībā. Vēlāk, 1397. gadā, Norvēģijai un Dānijai nodibinot Kalmāra Ūniju, Islandes teritorija tika nodota Dānijas karaļa pakļautībai.
Vienas no nozīmīgākajām reformām Islandes vēsturē norisinājās 1551. gadā, kad Dānijas karalis aizliedza Islandei tirgoties ar citām zemēm, izņemot Dāniju. Līdz tam, Islandei bija izveidojies ļoti veiksmīgs tirgus ar angļiem un Hanzas savienību, taču jaunā reforma to izjauca. Tajā laikā, kad citas Eiropas valstis diezgan strauji attīstījās, Islande panīka dēļ šī karaļa pieņemtā lēmuma.
Tirdzniecības aizliegums Islandē tika atcelts tikai pēc vairāk kā diviem gadsimtiem - 1787. gadā.
Sākot ar 1730. gadu bija novērojama neliela pakāpeniska attīstība. Islandes teritorijā tika atvērtas vairākas skolas, un kopš 1750. gada Reikjavika sāka veidoties par visas salas centru.
Gadi gāja, valdnieki mainījās, un islandieši beidzot pieprasīja savai zemei neatkarību un, kad Islande svinēja 1000. gadu svinības (aptuveni 1870. gads), Dānijas karalis Kristiāns IX piešķīra islandiešiem konstitūciju, kas garantēja valstij pašnoteikšanās un likumdošanas tiesības, taču augstākā izpildvara joprojām palika dāņu rokās. Tā tas bija līdz 1904. gadam, kad izpildvaru pārcēla uz Reikjaviku. Un tā, pēc 40 gadiem, 1944. gada 17. jūnijā, Vecajā Tautas Sapulces laukumā, Islandes valsts tika pasludināta par neatkarīgu republiku.
Šogad Islande svinēs savas brīvības 75. gadadienu. Sveicieni!