Islande ir viena no nedaudzajām pasaules vietām, kurā moskītu nav VISPĀR! Tas arī ir par iemeslu tam, kādēļ lielai daļai islandiešu, ceļojot ārpus salas, var parādīties smagi alerģiskas reakcijas no, kaut vai, parasta Latvijas oda iekošanas.
Līdz pat 1989. gadam alus tirgošana un lietošana Islandē bija aizliegta.
Šis šķiet dīvaini, jo viņi taču vikingi un, kā mēs zinām, vikingi dzēra alu, un diezgan.
Islande ir viena no nedaudzajām, kas praktizē un atļauj vaļu ķeršanu komerciāliem nolūkiem.
Islandē ir ļoti, ļoti zems noziedzības līmenis. Iespēja kļūt par nozieguma upuri praktiski nepastāv.
Pavisam reāli - daļa islandiešu joprojām aizrautīgi tic elfiem un troļļiem.
Nevienam Islandes iedzīvotājiem (izņemot uz turieni imigrējušos) nav uzvārda. To vietā cilvēkiem tiek dots vārds ar piedēkli "son" vai "dottir" atkarībā no dzimuma.
Lūdzu nepievērsiet uzmanību ilustrācijai, pats neatceros, kā īsti tas notika 
Par Reikjavikas mēru 2010. gadā ievēlēja kādu komiķi. Viens no viņa kampaņas solījumiem tautai bija nepildīt nevienu no viņa kampaņas solījumiem.
Attēlā redzamais, protams, ka nav viņš
Islandē, tāpat kā citās Eiropas valstīs, 17. gadsimtā bija pieņemts dedzināt visu, ko uzskatīja par raganām. Taču, izņēmuma pēc Islandē lielākoties tika sadedzināti raganas, kas bija vīrieši.
Islande nav piedalījusies praktiski nevienā karā vai publiskā strīdā. Vienīgais, ko varētu kaut cik nosaukt par karu (drīzāk gan strīdu), notika 60s - 70s gados, kad Lielrbitānija un Islande ķīvējās par abu valstu zvejas vietām.
Super raksts un man ļoti aktuāls. 19. augustā uz Islandi lidošu un 9 dienas forši paceļošu. Nevaru sagaidīt 
