Tas Tev jāzina par Islandi12

Tautsaimniecība

Līdz 19. gadsimta beigām, Islande bija viena no nabadzīgākajām valstīm Rietumeiropā. Tās tautsaimniecība pārsvarā balstījās tikai uz lauksaimniecību.

19. gadsimta beigās tautsaimniecības jomā notika diezgan vērienīga pāreja uz dziļjūras zveju, un daudzi islandieši pārgāja no lauksaimniecības uz pilnu nodarbinātību šai zvejniecībā.

Pēdējos gados, Islandes tautsaimniecība ir kļuvusi krietni daudzveidīgāka. Lielu nozīmi ir ieguvusi pakalpojumu, tūrisma, finanšu un dažādu tehnoloģiju attīstības un ražošanas sektori. 2007. gadā lauksaimniecībā bija nodarbināti aptuveni tikai 3% kopējā darbaspēka, ražošanā - 19%, un pakalpojumu sektorā vairāk kā 78% no darbaspēka.

Šobrīd Islandē dominē skandināvu tipa sociālais tirgus, līdz ar to, Islandes sabiedrība ir viena no vienlīdzīgākajām pašmāju attīstības ziņā. 

Ģeogrāfija

Terirotijas ziņā, Islande ir 18. lielākā sala pasaulē un 2. lielākā Eiropā. Un, lai arī politiski Islande pieder Eiropai, ģeoloģiski tā nepieder nevienam no pasaules kontinentiem, jo ģeoloģiski sala skaitās kā okeāna garozas pacēluma daļa virs jūras līmeņa.

Vairāk kā 60% Islandes teritorijas sastāda tundras, akmeņu, lavas un smilšu plašumi. Gandrīz 12% sastāda ledāji, nepilnus 3% sastāda ezeri, un tikai 25% teritorijas ir auglīga zeme. 

Islandei ir 4970 kilometru gara krasta līnija. Gar krastu jau vēsturiski veidojušās, un vēl šobrīd pastāv lielākā daļa cilvēku apdzīvoto vietu. Tas tādēļ, ka salas iekšzemi (Islandes augstieni) pārsvarā klāj smiltis un kalnienes, kas nav īsti piemērotas dzīvošanai arī tur esošās gaisa temperatūras dēļ. 

Ģeogrāfijas cienīgs ir notikums, kas norisinājās laika posmā no 1963. līdz 1967. gadam, kad pie Islandes dienvidu krasta notika vairāki vulkāniski izvidrdumi. Četru gadu laikā no okeāna ūdeņiem, neskaitāmo vulkānisko izvirdumu rezultātā izveidojās jauna sala - Surtseja, kas pieder Islandei un ir pati jaunākā sala pasaulē. Salas teritorija sasniedz gandrīz 3 kvadrātkilometrus. Taču šo salu nav ļauts apmeklēt parastajiem mirstīgajiem, jo to savā kontrolē pilnībā ir pārņēmuši zinātnieki, kuri pēta, kā attīstīsies dzīvība uz šīs salas. 

Politika

Neskaitot to, ka Islandē ir dibināts pats pirmais zināmais parlaments pasaulē, islandieši bija arī pirmie pasaulē, kas izveidoja politisko partiju kurā atradās tikai sievietes. Zināms, ka šis "sieviešu saraksts" jeb Kvennalistinn ticis dibināts 1983. gadā, lai veicinātu sieviešu politiskās, ekonomiskās un sociālās tiesības.

Pēc vairāku gadu desmitu neatlaidīga darba, šī partija panāca to, ka 48% parlamenta locekļu bija sievietes. Salīdzinājumam - pasaulē vidēji tikai 16%  no parlamenta sastāda sievietes. Iespaidīgs sniegums, ne?

Šī politiskā virziena dēļ, attīstot vienlīdzību, tika panākts arī tas, ka Islande ierondojās 2. vietā pasaulē kā valsts ar demokrātiskāko pārvaldes sistēmu. Kā minēju arī pie tautsaimniecības sadaļas, šī politika panāca ļoti vienlīdzīgu un stabilu attīstību valstij kopumā.

Demogrāfija

Līdz 19. gadsimta vidum, Islandes teritorijā patstāvīgi dzīvoja no 40 000 līdz 60 000 iedzīvotāju. Toliak bija vērojamas diezgan lielas izmaiņas iedzīvotāju skaita ziņā, ko veicināja biežie vulkāniskie izvirdumi padarot salu par bumbu ar laika degli. 

Šobrīd uz salas dzīvo vairāk kā 350 000 cilvēku. Tiek prognozēts, ka ap 2050. gadu, Islandes iedzīvotāju skaits varētu sasniegt 500 000 cilvēku. 

Vērts pieminēt, ka augot labklājībai un dabīgajam iedzīvotāju skaitam uz salas, palielinājies arī ārzemnieku skaits valstī. Ja 1985. gadā Islandē dzīvoja ap 1,5% svešzemnieku, tad šobrīd tas ir virs 8%, un visticamāk, ka tas turpinās augt augot līdzi labklājībai valstī. 

Mūzika, tautasdziesmas

Islandiešu mūzikas vēsturei ir spēcīgas tradīcijas, kas ietver dziesmas, kuras saglabājušas savu vērtību jau kopš 14.gadsimta. Islandiešu tautasdziesmās tiek apdziedāta mīlestība, jūrnieki, vīrišķība, aukstās ziemas, kā arī elfi, troļļi un citi mitoloģiski tēli, kuri ir mantojuši diezgan lielu lomu islandiešu prātos.

Populārās mūzikas attīstība

Islandiešu populārā mūzika mūsdienās ietver daudz dažādus māksliniekus. Viena no tām ir māksliniece ar segvārdu Bjork, kas ir saņēmusi 13 Grammy nominācijas, un pārdevusi vairāk kā 15 miljonus ierakstu visā pasaulē. 

Strauji aug arī islandiešu alternatīvās mūzikas pārstāvniecība, arvien piedaloties dažādos starptautiskos festivālos kā arī regulāri koncertējot Islandes galvaspilsētā Reikjavikā.

Islandē notiek arī dažādi mūzikas un kultūras festivāli. Lielākais no tiem ir "Iceland Airwaves", kas ik gadu vienkopus pulcē ap 9000 klausītāju. 

Valoda

Pretēji latviešu valodai, kurā šobrīd atrast kādu tik tiešām senu un latvisku vārdu ir kā meklēt adatu siena kaudzē, islandiešu valoda ir palikusi gandrīz vai nemainīga kopš 13. gadsimta. To var uzskatīt par lielu vērtību, jo no skandināvu valodām, vismazāk aizguvumu un visvairāk seno vārdu un sinatkses pieder islandiešu valodai.

Māksla

Mūsdienās islandiešu māksla ir saistīta ar "Þórarinn Þorláksson" darbu, kas pēc formālās mākslas apguves Kopenhāgenā atgriezās uz dzīvi Islandē, lai gleznotu un iepazīstinātu tautiešus ar savu mākslu. Islandē viņš gleznoja gandrīz ceturdaļgadsimtu - no 1900. līdz 1924. gadam. Viņa darbos pārsvarā tika attēlotas islandiešu skaistās dabas ainavas "romantiski naturālā" stilā, ko šobrīd ir aizguvuši arī mūsdienu Islandes mākslinieki.

Reikjavika

Islandes ģerbonis