Tabaka un tās izstrādājumi.45

Kā jau visiem zināms, tabakas dūmi satur daudz dažādu visādu draņķu, kurus pat nav jēgas aprakstīt, taču uzskaitīšu zināmākos.

Nikotīns – tabakas alkoloīds. Pati riebīgākā lieta visā šajā padarīšanā, tā smēķējot cilvēkam rada pieradumu un atkarību, kas izpaužas ar nemieru sajūtu, kņudēšanu vēderā (līdzīgi kā gribot ēst), koncentrēšanās spēju zušana uz kādu laiku, jo domas ved tikai par smēķiem (vai citiem tabakas izstrādājumiem), ir dzirdēts un manīts, ka cilvēki sāk ārdīties par sīkumiem, ja nav uzpīpējuši. Par nikotīnu turpinot, tam ir psihotropa iedarbība, tas paātrina sirdsdarbību un paaugstina asinsspiedienu. Nikotīns var palielināt asins trombocītu viskozitāti (šķidruma tecēšanas spēja) un pacientiem ar sirds konorāro asinsvadu slimībām tas var izpausties ar aritmijas epizodēm (neregulāri sirdspuksti). Nikotīna daudzums tabakā ir atkarīgs no šķirnes un cigarešu markas. Vidēji smēķiem ir 6 – 8 mg, cigāriem 15 – 40 mg.

Oglekļa monoksīds – bezkrāsaina, nāvējoša gāze, bez smaržas. Tā ir viena no kaitīgākajām tabakas dūmu gāzēm, kas rodas tabakai sadegot. Tā ātri nokļūst asinīs un tās toksicitāte samazina hemoglobīna spēju veidot karboksihemoglobīnu. Smēķēšanas paradums tādā veidā samazina izmantojamā hemoglobīna daudzumu un palielina sarkano asins ķermenīšu skaitu.

Tabakas darva – neapstrādāts bezūdens dūmu kondensāts, kas satur ap 4000 ķīmisku komponentu, ieskaitot kancorogēnus, un, izelpojot dūmus, plaušās paliek brūna, lipīga viela, radot iekaisumus un bojājumus.

Cigarete ir smēķēšanai domāts tabakas izstrādājums, kas sastāv no papīra cilindra, kurā iepildīta smalki sagriezta tabaka. To smēķē aizdedzinot vienu galu un pa otru galu, kur atrodas no celulozes gatavots filtrs, velk plaušās dūmus, noņemot smēķi, ievelk gaisu pa virsu un tad pūš ārā dūmus. Aizdedzinātajā galā rodas olge, kura tiek uzkarsēta līdz pat 900 grādiem ar katru elpas vilcienu. Smēķpapīrīts, kas ir smēķim, tiek izgatavots no linšķiedras vai citiem materiāliem (esmu redzējis pat no kaņepes taisīts smēķpapīriņus). Rūpnieciski ražotas cigaretes parametri ir 84 milimetrus gara un diametrā no 7 – 8 milimetri. Vidēji cīgā ir 0,5 – 2% nikotīna. Tiek lēsts, ka cilvēks izsmēķējot vienu cigareti, zaudē 11 minūtes savas dzīves.

Cigāri ir vīstokļos saistītas tabakas lapas. To izcelšanās vieta ir Kuba, kur iedzimtie iedzīvotāji (indiāņi) smēķēja tabaku vīstokļos (tabacos). No Kubas spāņi 15. gs. beigās cigārus aizveda uz Spāniju no kurienes tie tālāk izplatījušies visā Eiropā. Cigāri sastāv no serdes, aptinamās lapas un seglapas. Serdi izgatavo no mazākām lapām (no kātiņiem atdalītām tabakas lapām), pēc tam serdi ietin lielākā, pēc iespējas nebojātā aptinamā lapā. Šos vīstokļus izgatavo ar rokām vai speciālām mašīnām. Gatavos vīstokļus ieliek 12 – 14 stundas koka formās, lai tos vajadzīgā kārtā izveidotu, pēc tam tos ietin seglapās. Vienā cigāra galā seglapu saritina kopā mazā galviņā un salipina, lai tā nevarētu atraisīties, otru galu nogriež ar nazi. Cigāru ražošanai derīga tikai tabaka ar labu garšu, smaržu un degšanas spēju. Par vislabākajiem cigāriem uzskata Havannas cigārus.

Cigarella ir cigaretes līdzīgā tabakā satīta vienā lielākā tabakas lapā, varētu teikt, ka tas ir kaut kas pa vidu starp cigareti un cigāru.

Tinamā tabaka ir cigarešu tabaka, kur viss principā ir tāds pats tikai ir dažas atšķirības. Tinamo tabaku var dabūt ar visādām garšām, pārsvarā augļu un ogu garšas. To tirgo tikai kā veselu tabaku, kur viss uztīšanas process ir jāveic smēķētājam. Tajā ir nepieciešams tinamais aparātiņš, vēlams, no celulozes izgatavots filtrs un smēķpapīriņi. Uztīšanas procesu es neaprakstīšu, jo spokos jau ir tāds raksts.