TOP 10 Jukušie Valdnieki.12

Francijas karalis Čārlzs VI

Čārlzs kļuva par karali jau 11 gadu vecumā, 1380. gadā. Stāsta, ka viņš bija labs valdnieks, pirms kļuva neprātīgs. Tautā viņu sauca par Čārlzu mīlēto. Vēlāk, kad kļuva skaidrs par viņa sajukšanu prātā to nomainīja pret "Jukušo Čārlzu".

Par pirmo viņa trako izdarību uzskata to, ka viņš sadusmojās, jo kāds no karavīriem nometa savu šķēpu, kad ceļoja kopā ar karali. Čārlzs viņu nogalināja, kopā ar pāris citiem saviem pavadoņiem. Pēc šī incidenta, viņš uz neilgu laiku ieslīga komā. 

Dažas no viņa trakulībām :

Čārlzs nezināja kas viņš ir un nespēja atpazīt savu sievu un bērnus.

Vairākus mēnešus atteicās mazgāties, jo baidījās vannā noslīkt.

Kustējās pēc iespējas mazāk, jo domāja, ka viņa ķermenis ir no stikla. 

Imperators Justīns II

Justīns bija Bizantijas imperators laikā no 565. līdz 578. gadam. Viņa vadības laikā notika karš ar persiešiem un valsts piedzīvoja lielus teritorijas zaudējumus. Pēc diviem neveiksmīgiem kara gājieniem, kuru laikā Persieši satrieca Bizantiju, Justīns zaudēja saprātu. 

Viņu veda pa pili ar troni, kas uzlikts uz ratiem un tā, garām ejot, viņš mēdza iekost viesiem. Lēsa, ka viņš ik pa laikam arī kādu no viesiem apēda, ja patika kā tie garšo. Justīns esot pieprasījis, lai pilī nepārtraukti skan ērģeles, kā centienu nomierināt savu satraukto prātu. 

Bavārijas karalis Ludvigs II

Ludvigs kļuva par Bavārijas karali 1864. gadā. Savā valdīšanas laikā, viņš visu naudu iztērēja par pasaku cienīgām pilīm. Viņš bija kautrīgs un ļoti nepatika publiski uzstāties. Gandrīz necik laika nepavadīja pildot savus pienākumus. 

Tikai 2 gadus vēlāk, kāds ārsts viņu apvainoja neprātībā. Visticimāk, ka viņš vienkārši bija ekscentrisks, bet ārsts tā arī viņu kārtīgi neizpētīja. Uz vājprāta pamata, Ludviga tēvocis pārņēma valsts vadību savās rokās un jau nākamajā dienā gan ārsts, gan Ludvigs tika atrasti pie kāda dīķa, miruši. 

Sultāns Ibrahams I

Viens no slavenākajiem Osmaņu impērijas valdniekiem. Viņš tika izlaists no Kafes cietuma (īpašs cietums potenciāliem troņmantiniekiem) un kļuva par sultānu 1640. gadā. Lai gan iepriekšējais valdnieks, Ibrahama brālis Murads, uz savas nāves gultas esot pavēlējis viņu nogalināt, tas netika darīts, jo sava vājprāta dēļ Ibrahamu neuzskatīja par bīstamu.

Ļoti īsā valdīšanas laikā, Ibrahams noveda Osmaņu impēriju tuvu sabrukumam. Zināms, ka viņam bija apsēstība ar resnām sievietēm. Ne apaļīgām, bet tiešām resnām. Saviem padotajiem viņš esot pavēlējis atrast visresnēko sievieti kādu vien var, un tie atpakaļ atnesuši (noteikti, ka ne burtiskā nozīmē) kādu 150 kilogramus smagu sievieti no Armēnijas. Ibrahams viņu iesauca par "cukura graudiņu"

Kad viņš padzirdēja baumas par to, ka viņa konkubīnes ir gulējušas ar citiem vīriešiem, viņš visas 280 harēmas sievietes pavēlēja noslīcināt Bosfora šaurumā, pie melnās jūras. Runā, ka viņš arī esot barojis zivis ar monētām. Šīs trakās izdarības izpelnīja viņam iesauku "ķertais".

Krievijas cars Ivans IV

Ivanam IV, jeb Ivanam bargajam bija briesmīga bērnība, kurā viņš zaudēja abus vecākus un cieta pāri darījumus no Krievijas valdības. Pēc mātes nāves, 7 gadu vecumā, Ivans tika ļaunprātīgi izmantots. Tas viss viņu padarīja traku jau agrā vecumā un viņš sāka savas dusmas izgāzt uz nevainīgiem dzīvniekiem, tos spīdzinot. 

14 gadu vecumā Ivans pārņēma kontroli pār valsti, izbarojot iepriekšējo valdību suņiem. Pēc tam, likās, ka Ivans ir mainījies. Viņš publiski atvainojās par ļaunajām lietām, ko ir darījis. Taču tas nebūt tā nebija. Viņš sāka slepkavot Krievijas iedzīvotājus un nogalināja savu vecāko dēlu paša rokām. Vai tas ir vājprāts, vai vienkārši ļaunums? Spriediet paši. 

Portugāles karaliene Marija I

Oficiāli, viņas vājprāts pirmo reizi tika pierakstīts 1786. gadā, kad viņu nācās nest uz apartamentiem, jo ārprāta lēkmes laikā nevarēja paiet. Kopš tā notikuma, kļuva tikai sliktāk. Vēlāk, tai pašā gadā viņas vīrs nomira. Marija bija satriekta un aizliedza jebkādu jautrību galmā. Svinības vairāk izskatījās pēc reliģioziem pasākumiem. Tikai piecus gadus vēlāk, no bakām nomira arī viņas vecākais dēls. 

1792. gadā viņu atzina par jukušu un tika iecelts ārsts, kam bija viņai jāpalīdz. Tas bija Džonss Villis, tieši tas pats, kas ārstēja Anglijas karali Džordžu III (apskati pēdējo teikumu pie 2. attēla). Atlikušo dzīves laiku karaliene pavadīja kliedzot, bet pils iemītnieki -sūdzoties par Marijas klaigām.

Korejas princis Sado

Viņš piedzima 1735. gadā un jau 9 gadu vecumā bija apprecējies. Runā, ka viņa tēvs, Korejas karalis, sāka Sado ienīst, kad viņš vēl bija pavisam mazs. Kad Sado bija 17, viņam piedzima pašam savs dēls. Neilgi pēc tam, Sado saslima ar masalām un tas pamodināja viņā dziļi mītošu neprātu. Viņš atguvās, bet sāka murgot un halucionēt. Tām sekoja vardarbīgi uzbrukumi pils iemītniekiem. Karalis savu dēlu sāka ienīst arvien vairāk un vairāk. Pēc sarunāšanās ar Sado, viņš vienmēr devās izmazgāt muti, iztīrīt ausis un nomainīt drēbes. 

22 gadu vecumā, princis nogalināja un izvaroja kalpus un kalpones, kad vien tam ienāca prātā. Viņš pat sāka izsekot savu māsu. Viņa tēvs izlēma, ka tam jādara gals un pavēlēja princim iekāpt rīsu kastē. Tad to aiznagloja. Sado tur esot pavadījis 8 dienas pirms beidzot nomira. Iespējams, ka karaļa naids tikai padarīja Sado vājprātu sliktāku, bet valdnieka acīs ļaunais princis mira pelnītu nāvi.

Imperators Kaligula

Pats trakākais no trakākajiem. Apskatīsim, ko tad viņš tādu ir darījis, lai izpelnītos šo titulu. 

Kaligula mēģināja iecelt savu mīļāko zirgu "Incitatus" par priesteri un Romas konsulu un pavēlēja tam uzbūvēt māju no marmora, kur zirgam bija glauni krēsli un dīvāni uz kuriem tas nekad nesēdēja. 

Reiz, Romas cirkā, tieši pirms lauvu cīņām viņiem beidzās noziedzinieki, ko upurēt. Kaligula pavēlēja saviem karavīriem pirmajās piecās rindās sēdošos skatītājus iemest arēnā. Vairākus simtus cilvēku izbaroja lauvām, lai uzjautrinātu Kaligulu.

Kāds pilsonis reiz viņu publiski aizvainoja. Imperators viņu pavēlēja piesiet pie staba. 3 mēnešus viņu sita ar pātagām, līdz viņa pūstošā ķermeņa smaka vairs nebija izturama un viņam nocirta galvu.

Kaligulas mīļākais spīdzināšanas veids bija cilvēku sazāģēšana. To darīja tādā veidā, lai griežot no kājstarpes līdz krūtīm, cilvēks turētos pie samaņas dēļ pārlieku lielā asins daudzuma smadzenēs. 

Viņam patika košļāt dzīvu cilvēku pautus, tos nenokožot. 

Bija vēlviens gadījums, kad kāds iedzīvotājs imperatoru aizvainoja. Kaligula pavēlēja viņa ģimeni sodīt ar nāvi. Pats vīrs un viņa sieva bija pirmie, tad sekoja vecākais dēls un tā tālāk. Pūlis kļuva neapmierināts un palika tikai daži skatītāji. Kad pienāca pēdēja upura kārta, izrādījās, ka tā ir 12 gadus veca meitene, kura tikko bija noskatījusies kā nonāvē visu viņas ģimeni. Vairāki skatītāji apžēlojās un lūdza, lai viņu pasaudzē, uz pamata, ka meitene ir jaunava. Imperators pasmējās, tad lika bendei viņu izvarot un nogalināt. 

Viņam publiski bija sekss ar savām 3 māsām, dzīrēs un spēlēs. Dažreiz viņi to darīja uz galda, pa virsu ēdienam. 

Beigu beigās, imperatora sardze paši viņu nogalināja, kad viņš gāja ārā no Romas cirka. Viņa ķermenis palika pūstam uz ielām, līdz viņu apēda klaiņojoši suņi. Viņš valdīja tikai 4 gadus.