Švarcenbahtāles aizsprosts (Schwarzenbachtalsperre) atrodas Bādenē-Virtembergā starp 500. un 462. šoseju, netālu no pilsētas Forbahas (Forbach), kur atrodas vietējiem elektriskajiem tīkliem EnBW piederoša elektrostacija. No ezera, kas izveidots pie aizprosta, ūdens pa caurulēm zem zemes tiek novadīts lejup pa kalnu uz elektrostaciju. Tikai ja ūdens līmenis ir ļoti augsts, pa izbūvētajām šahtām ūdens dabīgā veidā plūst uz ieleju. Nepieciešamo ūdeni ezers iegūst no tajā ietekošajiem strautiem, daži strauti ir mākslīgi novadīti uz ezeru, kā arī nepieciešamības gadījumā tiek sūknēts Murgas upes ūdens no Murgtāles aizsprosta ezera. Šogad sniega praktiski nebija, tāpēc ūdens līmenis ezerā ir zems un strautos arī pavisam maz ūdens. Ezers ir ap 2 km garš, atrodas 668,5 m virs jūras līmeņa un tajā ir vairāk kā 14 miljoni kubikmetru ūdens. Aizsprosts 400 m garš un 65 m augsts.
Aizsprosts tika būvēts no 1922.-1926. gadam un tas bija pirmais izlejamā betona aizsprosts Vācijā. Tajā strādāja 2000 vīru. Lai to būvētu, tika izcirts mežs un nojauktas dažas mājas. Pirmā ezera iztukšošana notika 1935.gadā, kad tika veikti pirmie mūra remontdarbi,bet pēdējo reizi 1997.gadā, kad iztukšotais baseins pievilināja daudzus un tajā tika atrastas gan monētas, gan ieroči, gan citi priekšmeti no kara laikiem. Aculiecinieks R. arī pabijis pie nolaistā ezera un redzējis koku stumbrus un pat labi saredzami bijuši ceļi.
Tagad aculiecinieka R. (dzimis 1932.g.) stāstījums par kara gadiem. Aizsprosts vāciešiem ir bijis ļoti svarīgs, tāpēc bijis ļoti svarīgi to nosargāt no sabiedroto lidmašīnu bumbām. Uz tilta bijušas izvietoti pretgaisa aizsardzības lielgabali, ezerā pie aizsprosta 3 torpēdu tīkli un ap pašu aizsprostu no visam pusēm apmēram 200 metru augstumā lieli gaisa baloni tērauda tauvās. Kad bijusi gaisa trauksme, balonus pacēluši līdz 2000 m augstumam, līdz ar to lidmašīnām tika traucēta piekļuve aizsprostam. Aculiecinieks tajā laikā bija 12 gadus vecs, kā jau visi vāciešu bērni toreiz, bijis Hitlerjūgenda rindās un vasarās bijis nometnē netālu no aizsprosta profesora Huka (Hueck) mednieku būdā. Rītos esot bijis jāiet mazgāties uz aizsprosta ezeru. Tā vienu reizi pusceļā puikas apturējuši karavīri ar džipu, kuri likuši griezties atpakaļ, jo tuvojoties sabiedroto lidmašīnas. Tas bija 1944.gada 19. jūlijs, kad amerikāņu bumbvedēji B-24 bombardēja aizsprostu. Taču lidmašīnās nebija pietiekoši lielu bumbu, līdz ar to aizsprostam tika nodarīti nenozīmīgi bojājumi.
Tagad aizsprosts ir tūrisma objekts, pie tā ir motociklistu tikšanās punkts. Motociklu gan ceļā (uz katru mašīnu pa 2 močiem) gan pie ezera ļoti daudz. Pats aizsprosta mūris ir iemīļota pastaigu vieta.
