Supervaroņi IR!44

Beigu beigās tuvcīņā kāds padomju kareivis Simo tomēr smagi ievainoja. Viņš kādu laiku nogulēja komā un dabūja krietni ilgi ārstēt smago ievainojumu, ko bija izraisījusi  sejā trapījusi sprāgstošā lode. Ārsti paveica tajos laikos neticamo, izveidojot viņam jaunu žokļa kaulu no viņa paša gūžas kaula. Tomēr  lielu vilšanos viņam sagādāja tas, ka gūtā ievainojuma dēļ viņu atzina par nederīgu karadienestam II Pasaules kara laikā, un atlikušo dzīvi pēc ārstēšanās viņš mierīgi nodzīvoja savā fermā. 

Jogendra Singhs Jadavs bija indiešu grenadieru bataljona kareivis 1999. gada konflikta laika ar Pakistanu. Daļas uzdevums bija tikt augšā "Tīģera kalnā" ( Visai augsts un stāvs kalns) un neitralizēt trīs bunkurus tā virsotnē Uzdevumu sarežģija fakts, ka rāpties augšā vajadzēja pa ledāju. Lēniņām un kulturāli uzrāpties, izmantojot leduscirtņus, nebija iespējams, tāpēc  komandieri izlēma sūtīt augšā vienu kareivi, kurš nolaistu virves, pa kurām tad uzrāptos pārējie. Brīvpratīgajos pieteicās vienīgi Jadavs.

Kad viņš bija ledāja vidū, pretinieks pamanīja viņu vienību un atklāja viesuļuguni no automātiem.  Dažu minūšu laikā puse vienības bija iznīcināta, un pats Jadavs trīs vietās ievainots. Tomēr viņš  turpināja rāpties augšup. Sasniedzis virsotni, viņš atradās zem bunkuru aizstāvju  tēmētas ložmetēju uguns. Tomēr viņš pamanījās iesviest rokas granātu ambrazūrā un iznīcināt visus tā iekšpusē, pēc tam negaidot iebrukt vēl vienā bunkurā un ar personisko ieroci apšaut pretiniekus, pirms viņi paspēja noreaģēt. Kad vienības atliekas beidzot tika augšā kalnā, viņiem nesagādāja grūtības iznīcināt pēdējo bunkuru. Par savu varoņdarbu Jadavs tika apbalvots ar ordemi  Param Vir Chakra, augstako Indijas kara apbalvojumu, kuru piešķir tikai tiem, kas ir paveikuši neiespējamo

John Malcolm Thorpe Fleming  Churchill, jeb kā viņu sauca "Trakais Džeks" bija pats krutākais britu kareivis, kurš cīnījās II Pasaules karā. Kaujā viņš devās bruņots ar loku, bultām un skotu svārciņos.  1940 gada maijā Čērčils un viņa Mančesteras pulka vienība uzbruka vācu patruļai pie   L’Epinette, Francijā.Čērčils deva signālu uzbrukumam, nošaudams vācu feldfēbeli. no loka, ieiedams II Pasules kara vēsturē kā vienīgais britu karevis, kurš nošāvis pretinieku no šāda ieroča. Pēc kaujas par Dinkerku Džeks kā brīvprātīgais pieteicās komandos, nemaz nepainteresējoties, ko nozīmē šī vienība- viņam patika biedējošais nosaukums. . 

Viņa pirmā kaujas operācija bija iebrukums vāciešu sagrābtajā Vogsejas salā Norvēgijā. 1941.gada  27 decembrī.kur Čērčils par varonību saņēma Nopelnu Krustu. 

Kaujās Italijā Čērčilam tika uzticēts ieņemt Pjegoleti pilsētiņu. Saprotot, ka ir neiespējami uzbrukt vaciešiem nepamanītiem, Čērčils veica neticamu avantūru- sagaidījis tumsu, viņš izkārtoja kareivjus vairākās rindās un deva komandu uzbrukumam. Pie tam viņiem bija pilnā kakla jākliedz "komandos! Triks izdevās- vacieši apjuka un  130 vācu kareivji tika saņemti gūstā

1944 gadā viņš atradās komandos vienības priekšgalā Dienvidslāvijā. Maijā viņš saņema pavēli uzbrukt Brača salai.​​. Viņs noorganizēja raibu armiju no  1500 partizāniem un  43 komandos. Tikai Čērčilam un vēl sešiem kareivjiem izdevās tikt līdz mērķim. .Beigu beigās viņus nomētāja ar granātām un bezsamaņas stāvoklī saņema gūstā. Kamēr Čērčilu veda uz Vācijas galvaspilsētu, viņš pamanījās aizdedzināt Luftvaffe lidmašīnu..

Pēc Berlīnes Čērčils nokļuva Zaksenhauzenes koncentrācijas nometnē, no kurienes bēga, pamanīdamies tikt līdz Rostokai, kur viņu atkal sagūstīja un nosūtīja uz Austriju. No Austrijas nometnes viņš atkal pamanījās aizbēgt, izmantojot to, ka uz īsu brīdi noraustījās elektrība. un , nogājis 150 jūdzes, tika līdz Itālijai

Kara beigas viņš sagaidīja Birmā.

Attēlā Trakais Džeks desanta sastavā ar loku rokā

Elvins Jorks bija vienkāršs lauku puika, dzimis fermeru ģimenē Tenesijas štatā. Jaunībā viņš bija jautrs puisis, kurš labprāt dzēra alu un pēc tam krogos izkāvās. Kad vienu no viņa draugiem krogus kautiņā nosita, Elvins kļuva par pacifistu. Bet 1917 gadā pienāca pavēste no armijas, un Elvinam tomēr nācās doties karot.  Gadu vēlāk priekšējās līnijās viņam kopā ar 17 citiem puišiem sanāca uzdurties nocietinātam ložmetēju punktam,kurš apsargāja dzelzceļu. 

Sākumā vācieši no ložmetēja apšava deviņus amerikāņu puišus. Pārējie nevarēja lielīties ar drosmi, tāpēc vienkārši aizbēga.  Bet pa nabaga Elvinu vienlaicīgi blieza 32 ložmetēji. "Man nebija iespējas aizmukt aiz koka jeb paslēpties krūmos. Man nebija laika pat nogulties zemē. Tapēc katru reizi, kad es ieraudzīju vācu kareivi pie ložmetēja, es viņu nogalinaju. Kā šautuvē Tenesijā, pat distance bija ta pati, tikai vācieši bija lielāks un labāks mērķis. "

"Ir grūti netrāpīt no tāda attaluma, tapēc es vienmēr trāpīju. " Jorks nošava vairak ka 20 vācu  kareivju. Vācu leitnants deva pavēli pieciem kareivjiem apiet nekaunīgo amerikāni no flanga un viņu nošaut, Jorks ar savu uzticamo 45 kalibra koltu un astoņām patronām nošava viņus visus. "Ai, jā, viņi bija tikpat  labs mērķis ka meža tītari Tenesijā!"

Pēc tam šokētais vācu leitnants painteresējās, vai Jorks nav anglis. Vienkarši amerikāņus vācieši neuzskatīja par diez ko labiem cīnītājiem. Vācietis uzkatīja, ka viņam priekšā ir kāds angļu terminators. Kad Jorks nobļāvās, ka viņš ir amerikānis, vācu leitnants lūdza viņu beigt šaut, apsoloties, ka visi vācieši padosies gūstā. Desmit minūtes velak Jorks nogadāja savā baraljonā 133 vācu gūstekņus. Leitnants Vudss, Jorka komandieris, viņus gandrīz nošava, būdams pārliecinats, ka tas ir jauns vācu uzbrukums, bet laicīgi pamanīja savu kareivi, kurš,  piegājis tuvāk,  atdeva godu un ziņoja "Kaprālis Jorks ziņo par karagūstekņu nogādāsanu, ser!" Kad viņam vaicāja, kāpēc viņu ir tik daudz, Jorks atbildēja "Nevaru zinat, ser!"

Pēc kara viņš ilgi nevarēja pieņemt to, ka ir slavenība, bet beigās, ar to samierinājies, izlietoja visu savu ietekmi, lai Tenesijā tiktu atvertas vairākas jaunas vidusskolas un universitāte- viņš pats nebija diez ko izglītots, bet vēlēja labaku nākotni Tenesijas bērniem.

Oudiju Mērfiju  nosūtīja uz Francijas dienvidiem 1944. gadā. Tur viņš pamanīja vācu ložmetēja apkalpi. Vispirms viņš nošāva viņu komandieri, pēc tam visus pārējos. Pēc tam viņš no turienes ar smago ložmetēju apšāva visus, ko redzēja 100 jardu apkārtnē. .ieskaitot divas blakus esošās ložmetēja apkalpes un snaiperu komandu. Par to viņš tika apbalvots ar ordeni un kļuva par vada komandieri. 

Pēc pusgada viņa daļu aizsūtīja uz kritisku rajonu Francijā, kur notika smagas kaujas, neskatoties uz to, ka no 128 kareivjiem daļā bija palikusi tikai 19 un pāris tanku   М-10.

Pretiniekam šajā kaujā bija krietni vairāk kareivju un pusducis tanku. Ta ka Mērfijs nevarēja cerēt uz pastiprinājumu, viņi nolēma palikt ierakumos, un galveno darba daļu uzticēt tankiem. Vācieši ātri vien sašāva amerikāņu tankus. Tad Mērfijs pierāpoja pie sašautā tanka, ierāpās tajā un sāka ar ložmetēju apšaut visu dzīvo redzamības zonā. Pie tam viņš saprata, ka degošs tanks ar degvielas pilnām bākām nav drošākā vieta pasaulē. 

Viņš noturējās stundu, līdz beidzās patronas. Pēc tam viņš pievienojās saviem kareivjiem ierakumos un, tiklīdz viņs ielīda tranšejā, Holivudas filmu stilā tanks, kuru viņš bija tikko atstajis, uzsprāga! Beigu beigās Mērfijs bija ticis pie visām 33 iespējamajam medaļām, ieskaitot piecas franču un vienu beļģu, , ptotams, medaļu par drosmi arī.