Carponi Stipa vai Stipa-Carponi bija eksperimentāls itāļu lidaparāts, kuru izstrādāja Luigi Stipa un konstruēja Caproni 1932. gadā. Šis lidaparāts bija īpašs ar to, ka tam bija unikāls dizains, proti, tā dzinēju un propelleru pilnībā apņēma lidmašīnas fizelāža, ievietojot dzinēju tādā kā „mucā”.
Lai ari Carponi Stipa izskatījās visnotaļ dīvaini, šī lidmašīna bija liels solis pretī mūsdienu modernajiem lidmašīnu dzinējiem, varētu pat teikt, ka šī lidmašīna bija moderno lidmašīnu dzinēju vecvectēvs. Proti, šī bija viena no pirmajām lidmašīnām, kas izmantoja Bernoulli’s principu, padarot lidmašīnas dzinēju efektīgāku. Proti, „muca” jeb fizelāža sākums bija platāks nekā tās beigas, līdz ar to gaiss, ko propellers ierāva „mucā”, bija spiests pārvietoties ātrāk šaurajā "mucas" daļā.
1938. gadā šis lidmašīnas dizains tika patentēts Itālijā, Vācija un ASV. Neilgi pēc tam Luigi Stipai radās aizdomas, ka Vācija ir nošpikojusi viņa dizainu, izstrādājot V1 vadāmo raķeti, nedodot viņa izgudrojumam un viņam atbilstošu slavu.
Lai arī viņš neko nepierādīja, viņš jutās sāpināts, jo viņš gadiem ilgi bija strādājis pie šīs lidmašīnas dizaina, proti, viņš sāka darbu pie šīs lidmašīnas dizaina, kad vēl strādāja Itālijas gaisa spēkos. Kad viņš uzskatīja, ka ir izstrādājis gana labu dizainu, viņš to prezentēja Fašistiskajai Itālijas valdībai. Tā piekrita lidmašīnas prototipa izstrādei, jo tā laikā valdība vēlējās, lai Itālijas vārds izskan pasaulē saistībā ar aviācijas sasniegumam. Tāpēc viņam tika piešķirti atbilstoši resursi projekta realizācijai.
Šis divvietīgais lidaparāts galvenokārt bija veidots no koka, izņemot atsevišķas detaļas. Dzinējam tika izmantots 120 z/s Havilland Gipsy III dzinējs, kas spēja nodrošināt to, ka šī lidmašīna spēja lidot ar 131 km/h lielu ātrumu. Izmēru ziņā tā bija 5.88 metrus gara ar 14.28 metru spārnu izpletumu un trīs metrus augsta, kopumā tā svēra 800 kg.
Kad Carponi un Luigi Stipa bija veikuši savus lidojumu testus, lidmašīnu savā kontrolē pārņēma Regia Aeronautica un nodeva to savam testa pilotam Guidonia Montecelio. Kurš bija pārsteigts par to, cik lidmašīna bija stabila lidojuma laikā, pat līdz līmenim, ka grūtības sagādāja tās kursa maiņa. Tāpat pilotus pārsteidza tas, cik ātri lidmašīna varēja pacelties gaisā, proti, tā varēja iztikt pat ar nelielu skrejceļu.
Bet tā kā lidmašīna kopumā neuzrādīja labākus rezultātus par standarta dizaina lidmašīnām, šis projekts tika izbeigts.
