Labrīt, labdien un labvakar! 
Domājams, vairumam, no mums garšo šokolāde, tad nu izdomāju papētīt dziļāk par tās tapšanu, kā arī padalīties ar jums, kā tad tas viss notiek, pluss šādas tādas bildītes. 
Šokolāde un tās gatavošana4
27
1
Šokolādes ražošanas pamata izejviela ir kakao pupas, tā kā tās var saturēt dažādus piemaisījumus (akmentiņus, maisu šķiedras, smiltis), pupas pirms nodošanas pārstrādē attīra un šķiro ar dažāda izmēra sietiem. Lai samazinātu kakao pupās esošo mikroorganismu daudzumu, pupas termiski apstrādā ar karstu tvaiku, ko sauc par sterilizēšanu.
Pēc tam kakao pupas grauzdē ar karstu gaisu(145oC). Kakao pupu grauzdēšanas laikā noris vairāki procesi: kakao pupu miziņa (kakao vella) kļūst trausla un viegli atdalāma no kodola, bet pats kodols ir viegli drupināms un sasmalcināms, izdalās gaistošās organiskās skābes, piemēram, etiķskābe, veidojas šokolādei raksturīgais aromāts un samazinās kakao pupu mitrums.
Reklāma
Tā kā pupās ir apmēram 50% tauku jeb kakao sviests, samaļot sadrupinātās kakao pupas, veidojas šķidra kakao masa, kas sāk līdzināties šokolādei. Presējot kakao masu un atbrīvojot to no taukiem, iegūst kakao raušus, ko samaļot iegūts kakao pulveri. Kakao sviests ir ne tikai visu šokolādes receptūru sastāvdaļa, tas šokolādei dod arī maigu struktūru un spīdumu. Jo vairāk kakao sviesta receptūrā, jo šokolāde maigāka, kūstošāka.
Šokolādes receptūras pamatā ir kakao masa, cukurs un kakao sviests. Piena šokolādēm vēl pievieno sauso pienu. Dažādojot šīs pamata izejvielas, iegūst dažādas receptūras – dažādas šokolādes garšas.
Šokolādes masa pēc samaisīšanas tiek sasmalcināta līdz 20 – 30 mikroniem (viens mikrons ir viena milimetra tūkstošā daļa) un iegūts pulveris. Pēc tam šokolādes masa nonāk tvertnēs, kur tā tiek maisīta ar dažādu ātrumu un dažādos virzienos pie noteiktas temperatūras.
Reklāma
Pirms šokolādes tāfelīšu atliešanas, šokolādes masa tiek uzkarsēta, bet pēc tam atdzesēta līdz noteiktai temperatūrai, kas atkarīga no produkta. Šādi tiek nodrošināta pareiza kakao sviesta kristālu veidošanās, kas pēc atdzesēšanas garantē šokolādes tāfelītes spīdumu un labas garšas īpašības. Sagatavota šokolādes masa tiek padota uz šokolādes tāfelīšu atliešanu formās. Pēc šokolādes masas pietiekošas atdzesēšanas, gatavās šokolādes tāfelītes tiek ietītas.
Nesaldā šokolāde ir vistīrākais šokolādes veids. To gatavo no kakao pupiņām, kuras tiek raudzētas, žāvētas, grauzdētas un samaltas. ASV šis šokolādes veids ir vairāk pazīstams ar nosaukumu šokolādes sīrups (liķieris), bet Lielbritānijā to parasti sauc par kakao masu. Šis šokolādes veids vidēji satur 50% kakao sviesta, un to visbiežāk izmanto ēdiena gatavošanā un kulinārijā, bet nelieto uzturā tīrā veidā.
Rūgteni-saldo šokolādi iegūst, sajaucot vismaz 35% nesaldinātās šokolādes masas un līdz 50% kakao sviesta, pievienojot cukuru un vanilīnu. Tai ir tumša krāsa, un visbiežāk to izmanto kulinārijā, jo tā piešķir ēdienam bagātīgu šokolādes garšu un lielisku aromātu.
Reklāma
Vidēji saldā šokolāde - šis šokolādes veids, tāpat kā rūgteni-saldā šokolāde, satur 35% nesaldinātās šokolādes masas un līdz 50% kakao sviesta, bet tiek pievienots lielāks cukura daudzums. Tas piešķir šim šokolādes veidam daudz saldāku garšu, un tāpēc šādu šokolādi ir labi izmantot konditorejas izstrādājumos.
Piena šokolāde ir saldais šokolādes veids, ko ražo no nesaldinātās šokolādes masas, kakao sviesta, vaniļas un cukura, kā arī tiek pievienota piena masa, kas piešķir šokolādei gaišāku krāsu un padara to gludāku. Daudzi izvēlas tieši piena šokolādi tās maigās garšas dēļ. Parasti bērniem mazāk garšo tumšā šokolāde tās rūgtuma dēļ.
Tev patiks šie raksti
