Cilvēki reliģijas dēļ ir gatavi uz daudz ko, bet šis tradīcijas ir bīstamas vai arī ārkārtīgi dīvainas.
Vēl joprojām mūsdienās cilvēki reliģisku ticējumu dēļ pakļauj sevi sevi riskam, kā arī riskē ar savu bērnu dzīvībām. Šeit ir uzskaitītas tikai dažas tradīcijas, ir arī vēl citas, daļu par vajadzētu iekļaut šoka sadaļā, piemēram par miroņu ēšanu. Vai šīs tradīcijas viņiem atnesīs laimi? Nu nezinu gan.
Bērnu mešana. Šī tradīcijas iekļauj zīdaiņa nomešanu no 50 pēdu augsta torņa, zem kura stāv vīrieši ar auduma gabalu, lai uzķertu mazuli un atdotu to uztraukumā gaidošajai mātei. Viņi uzskata, ka tas mazulīm dzīvē nesīs veiksmi un laimi. Pati trakākā lieta ir tā, ka vecāki to dara no brīva prāta.
Jūdu kaparots. Vēl šobaltdien daži ortodoksālie jūdi ievēro tradīciju, kurā tiek izmantota dzīva vista. Tuvojoties svētkiem, cilvēks paņem dzīvu vistu un trīs reizes apgriež to sev ap galvu, ticot, ka visi viņa grēki pāries vistā. Tad vista tiek nogalināta un atdota nabagiem svētku mielastam.
Dienvidrietumindijā ir tradīcija, kurā cilvēki vārtās pa pārtikas atlikumiem, kas samesti uz ielas. Festivāla laikā, augstāko kastu cilvēki apēdīs maltīti uz platānas lapām un tad atlikumus izmet uz ielas, un tajos vārtās zemāko kastu cilvēki, cerēdāmi, ka tas viņus izdizedinās.
Vanatu tiek praktizēts reliģisks rituāls, kurā vīrieši lec no augstiem kokiem tikai ar trijām nomērītām liānām piesietām pie potītēm. Ticējums vēsta, jo augstāks būs lēciens, jo labāka būs raža. Augstākā lēkšanas vieta var sasniegt pat 100 pēdas. Lai rituāls būtu vēl bīstamāks, viņi mēģina pieskarties zemei ar pleciem, pieliecot galvu, kas var pavisam viegli izvērsties sprandas pārlauzšanā.
Karāšanās pie āķiem. Dienvidindijā ir rituālā mākslas orma, kuru izpilda dievietes Kāli templī. Cilvēki speciāli saģērbjas, lai atgādinātu kādu hinduistu garu un tad notiek pats dīvainākais. Vīriešu mugurās izdur āķus un viņus paceļ gaisā uz koka konstrukcijas, izmantojot virves. Tad konstrukcija tiek vizināta pa visu tempļa apkārtni, lai parādītu viņu ziedojumu dievietei.
Papildus bērnu mešanai no agstiem torņiem, ir arī lēkšana pāri mazuļiem. El Kolako ir spāņu svētki, kuru vēsture sniedzas līdz pat 1620. gadam un tie nozīmē ''Sātana svētkus''.Katru gadu tie notiek Castrillo de Murcia ciemā. Ceremonija sākas ar to, ka meitenes met rožu ziedlapiņas uz visiem tājā gadā dzimušajiem mazuļiem, kuri guļ uz matrača ielas vidū. Tad priesteris svētī mazuļus, pirms vīrietis, kurš pārģērbies par velnu, pārlec tiem pāri, lai attīrītu tos no iedzimtā grēka un pasargātu no ļaunajiem gariem.
Es domāju,ka krītot no tāda augstuma mazam zīdainim var rasties traumas pat, ja viņu noķer.
1. Un ja nenoķer? 
Tad es šaubos, ka bērnam būs vēl veiksme un laime. 
Jo ir tak viss, kas maina krišanas leņķi! Vēja virziens utt.
Nu šīš nebūs šokējošākās, ir dzirdētas nežēlīgākas, te kā jau minēji vairāk derētu dīvainas vai ārkārtīgi dīvainas un vēl tā kā bīstamas.
1. nav prāta darbs mest mazu bērnu no augstuma var iestāties šoks un sīkais var palikt ar aukstām kājām 
