Iedomājies - viesnīca ar slepenām telpām, slepenām ejām, un īpašnieku, kurš spīdzina savus upurus un reizēm tos izmanto ļoti dīvainos eksperimentos. Iedomājies, ka šis viesnīcas īpašnieks ir nogalinājis vismaz 27 cilvēkus un varbūt duci vairāk, ieskaitot to jauko, gados veco pāri, kurš vadīja zāļu veikalu tepat, pāri ielai. Izklausās pēc kādas šausmu filmas kinoizrādes, vai ne? Bet ir tā - šis viss notika īstenībā.
Slepkavību viesnīca pastāvējā aptuveni no 1889. - 1894. gada, Čīkāgā. Psihopāts, kas atbildēja par šo vietu, bija Dr. H.H. Holmss, tas bija viņa pieņemts vārds, jo viņš nemaz ārsts nebija. Viņa īstais vārds bija Herman Webster Mudgett, taču lielākā daļa viņu pazina vienkārši kā Holmsu.
Holmsa slepkavības sākās, kad viņš strādāja pie Dr. E.S. Holton, Holton aptiekā, Englewood - Čikāgas piepilsētā. Pēc Holton nāves, Holmss pārliecināja viņa atraitni pārdot aptieku viņam. Pēc tam viņa mistēriski pazuda, iespējams, ka kļuva par vienu no pirmajiem Holmsa upuriem. Holmss nopirka ēku tuvu šai aptiekai, garu ēku, kuru apkārtnes iedzīvotāji dēvēja par Pili. Viņš plānoja to atjaunot kā viesnīcu un atvērt laikā, kad risināsies EXPO 1893.
Holmss projektēja jauno ēkas interjeru pats, tai skaitā slepenās ejas, lūkas, cietumam līdzīgus pagrabus un spīdzināšanas telpas. Dažas telpas tika izstrādātas tā, lai tās būtu hermētiskas, tad tās varētu izmantot kā gāzes kameras. Citām bija metāla sienas un tajās iebūvēti ugunsmetēji, lai sadedzinātu upurus līdz nāvei. Viesnīcā atradās funkcionāla krematorija un bedre(lye pit), lai atbrīvotos no līķiem. Holmss bija padomājis par visu.
Kad viesnīca atvērās, viņa upuri bija galvenokārt sievietes, un vairums upuru bija viņa darbinieki, nevis viesi. Viņš lika saviem darbiniekiem izņemt dzīvības apdrošināšanas polises tā, ka, ja viņi nomirst vai pazūd, Holmss ir ieguvējs. Nogalinot šos cilvēkus, Holmss iegūst apdrošināšanas naudu, tajā pašā laikā barojot arī savu asinskāro apetīti. Vairums viņa upuru bija blondas sievietes, taču tika nogalināti arī vīrieši un bērni.
Holmss bija ļoti radošs nogalināšanas ziņā. Kā jau minēju, viņam bija gāzes kameras un krāsnis. Viņam arī bija liela hermētiska velve netālu no viņa biroja, kurā viņš lika savus upurus un ļāva tiem nosmakt, precīzāk, asfiksēties. Uz dažiem upuriem viņš izmantoja indi, vairums tika sagriezti pēc nāves, viņu miesa tika nodīrāta nost no kauliem, lai viņš varētu pārdot šos skeletus medicīnas skolām. Dr. Holmss ar laiku sāka pārdot arī orgānus. Līķus, kurus viņš nevarēja izmantot, kremēja vai apglabāja bedrē. Viņa pagraba darbnīca bija pilna ar asinīm un pretīgām lietām, uz plauktiem atradās pudeles ar indi, skābi un citām riebīgām ķimikālijām. Tas viss bija tiešām kā šausmu filmā, kaut gan tajā laikā tādu nemaz nebija.
Visas ''labās'' lietas kādreiz beidzās un Holmss to saprata. Viņš pameta Čikāgu pēc EXPO 1893, jo nespēja samaksāt kreditoriem par viesnīcu, arī Čikāga viņam jau bija apnikusi. Viņš atstāja uzraugus kā galvenos viesnīcā un kategoriski aizliedza tiem doties uz viesnīcas augšējiem stāviem(tur atradās spīdzināšanas telpas). Uz laiku viņš apmetās Teksasā ar domu, ka tur jāizveido vēlviena šāda veida viesnīca, taču beigās pārdomāja - Teksasa viņam nelikās pietiekami laba. Tad viņš devās uz Sentluisu, kur tika apcietināts zirgu krāpšanā, tajā laikā viņš iedomājās par naudas iegūšanas veidu - viltojot savu nāvi.
Viņš pārliecināja savu jau ilgi pazīstamo draugu, Benjamin Pitezel, lai tas palīdz ar šo shēmu. Pitezel varētu izlikties par zinātnieku, kurš ir ievainots laboratorijā - nelaimes gadījumā. Tad viņi noviltotu viņa pašnāvību dēļ apdrošināšanas naudas. Vienīgā problēma priekš Pitezel bija tāda, ka Holmss nenoviltoja šo nāvi - viņš nogalināja šo vīru un savāca naudu. Pēc tam viņš pārliecināja Pitezel atraitni atļaut trīs no viņas bērniem ceļot ar viņu, reizē ar pašu sievieti. Divas meitenes viņš nogalināja Toronto, pamudinot, lai viņu meklē. Viņš tika izsekots līdz Indianapolisai, kur nesen nogalināja Pitezel jauno dēlu, sadalīja puikas līķi un atliekas sadedzināja lauku mājas kamīnā. Daļas no zēna zobiem un kauliem tika atrastas. Holmss tā arī vēl netika noķerts.
Holmsa liktenis tika izlemts brīdī, kad bijušais kameras biedrs atklāja, ka Holmss ir Bostonā, kur viņš tika arestēts ar neapšaubāmu orderi par zirgu zādzību Teksasā. Kad policija ''ierakās dziļāk'' Holmsa pagātnē, tie secināja no viesnīcas uzraugiem to, ka uzraugiem nebija tiesību tīrīt viesnīcas augšējos stāvus. Policija pārbaudīja viesnīcas augšu un atrada šausmīgas paliekas no Holmsa upuriem. Kaut gan Holmss atzinās 27. slepkavībās, policija domāja, ka šis skaitlis ir no 100 - 200 upuriem, dēļ visiem pazudušo cilvēku ziņojumiem šajā teritorijā, kad Holmss bija darbojies Slepkavību Pilī.
Holmss tika atzīts par vainīgu 27. slepkavībās un tika pakārts 7. maijā, 1896. gadā, Filadelfijas apgabala cietumā. Viņš nenomira uzreiz; virvei neizdevās aplauzt viņa kaklu un Holmss zemē raustījās vairāk kā 15 minūtes, līdz beidzot atdeva galus. Viņa pēdējais lūgums bija tikt apglabātam betonā, lai neviens nevarētu viņu sagriezt, kā viņš to mēdza darīt ar saviem upuriem.
Viesnīca nodega 1895. gada augustā, ~gadu pirms Holmsa pakāršanas. Tagad tur atrodas pasta nodaļa. Pēdējais šīs viesnīcas uzraugs izdarīja pašnāvību un viņa ģimene apgalvoja, ka viņš tika vajāts vairākas nedēļas līdz piebeidza sevi.
Jāpiemin, ka Dr. H.H. Holmss tiek uzskatīts par pirmo dokumentēto sērijveida slepkavu ASV.
Sakritība?
