Slaveni cilvēki, kuri padarīja šo pasauli labāku24

Marija Sklodovska-Kirī (1867-1934)

Marija Sklodovska-Kirī bija poļu izcelsmes franču zinātniece, kuras radioaktivitātes pētījumi atnesa viņai Nobela prēmiju ķīmijā. Viņa bija pirmā sieviete vēsturē, kurai pasniegts šis apbalvojums. Bez viņas pētījumiem mūsdienās nepastāvētu tāda medicīnas nozare kā radioloģija, kas ir izglābusi neskaitāmu vēža slimnieku dzīvības.

Fritjofs Nansens (1861-1930)

Norvēģijas nacionālais varonis, Krievijas un Armēnijas lielais draugs, leģendārais polārpētnieks, filantrops, Norvēģijas pirmais vēstnieks Lielbritānijā un Nobela Miera prēmijas laureāts Fritjofs Nansens savas dzīves laikā deva nenovērtējamu ieguldījumu polārās pētniecības jomā, kā arī pēc Pirmā pasaules kara palīdzēja karagūstekņiem atgriezties mājās.  

Oskars Šindlers. (1908-1974)

Oskars Šindlers bija vācu nacionālists un Nacistu partijas biedrs, kurš Holokausta laikā no drošas nāves izglāba 1200 ebrejus, nodarbinot tos savās rūpnīcās. Šindlers piekukuļoja Nacistu sargus, lai varētu tos dabūt ārā no nāves nometnēm un nodarbināt, tādējādi izglābjot tos no gāzes kamerām.

Dāgs Hammeršelds (1905-1961)

Otrais ANO ģenerālsekretārs, Dāgs Hammeršelds bija zviedru rakstnieks un diplomāts, kurš gāja bojā lidmašīnas avārijā esot ceļā uz pamiera sarunām. Viņš ir visu laiku jaunākais ANO ģenerālsekretārs, kā arī viens no trim, kam pēc nāves piešķirta Nobela miera prēmija. Sava termiņa laikā strādājis pie miera uzturēšanas sarunām starp Izraēlu un Arābu valstīm, kā arī atbrīvojis 15 amerikāņu karagūstekņus no Ķīnas, kuri dienēja Korejas kara laikā.

Anrī Dināns (1828-1910)

Sociālais aktīvists un šveiciešu biznesmenis Anrī Dināns, saņēma pašu pirmo Nobela miera prēmiju. Viņš bija liecinieks Solferino kaujai, pēc tam viņš par redzēto sarakstīja grāmatu "Atmiņas par Solferino". Viņa memuāri iedvesmoja Starptautiskā Sarkanā krusta komitejas izveidi. Pateicoties grāmatā paustajām idejām tika izveidota 1864. gada Ženēvas konvencija.

Elza Brendstrēma (1888-1948)

Elza Brendstrēma bija zviedru medmāsa un filantrope. 1915.gadā viņa devās uz Sibīriju zviedru Sarkanā Krusta sastāvā, sniegt medicīnisko aprūpi vācu un austriešu karagūstekņiem, pret kuriem krievi izturējās barbariski. 80% no šiem karagūstekņiem nomira no aukstuma, bada vai slimībām. Kad Elza Brendstrēma ieradās karagūstekņu nometnē un redzēja tur valdošos necilvēcīgos apstākļus, viņa nolēma, ka vēlas veltīt savu mūžu šiem vācu karavīriem. Šie vārgie un mirstošie vīri uzlūkoja šo garo, zilacaino un blondo medmāsu kā eņģeļi. Kopš tā laika viņa bija pazīstama kā Sibīrijas eņģelis. Miera laikā viņa tika publicēta viņas grāmata "Starp karagūstekņiem Krievijā un Sibīrijā". Pēc tam viņa Vācijā atvēra vairākas rehabilitācijas sanatorijas priekš mājās atnākušajiem vācu karagūstekņiem. 1923.gadā viņa devās 6 mēnešu ilgā tūrē pa ASV, sniedzot lekcijas un vācot naudu priekš bojāgājušo un traumēto vācu un austriešu karagūstekņu bērniem. Sava ceļojuma laikā viņa savāca 100 tūkstošus ASV dolāru un paviesojās kopumā 65 pilsētās. 1924.gadā, viņa atklāja bērnu māju "Neusorge", kurā bija istabas vairāk kā 200 bāreņiem un bērniem, kuriem bija nepieciešama palīdzība. Sibīrijā viņa bija apsolījusi daudziem mirstošajiem vācu karagūstekņiem, ka parūpēsies par viņu bērniem, un to viņa darīja no visas savas sirds. Pēc otrā pasaules kara, viņa sāka vākt līdzekļus priekš sievietēm un bērniem Vācijā, kuri bija palikuši bez pajumtes, un tā rezultātā, tika izveidotas divas humānās palīdzības organizācijas: CARE International un CRALOG. Elza pēkšņi nomira 1948.gadā no kaulu vēža, bet pateicoties labajiem darbiem, ko viņa darīja karagūstekņu labā, Vācijā un Austrijā mūsdienās viņas vārdā ir nosauktas vairākas ielas, skolas un institūcijas. Elza Brendstrēma arī tika nominēta Nobela miera prēmijai "Miera varone" veselas piecas reizes: 1922., divreiz 1923., 1928., un 1929.gadā.

Tomass Džefersons (1743-1826)

Tomass Džefersons bija ASV trešais prezidents. Viņš bija autors vienam no svarīgākajiem dokumentiem vēsturē: Neatkarības deklarācijai, kas deklarēja, to ka visi cilvēki ir radīti vienlīdzīgi un visiem ir sava loma Amerikas Savienoto valstu pamatu likšanā. Viņš arī bija dedzīgs cilvēktiesību aizstāvis. Viņš bija iesaistīts 1803.gada Luiziānas iegādē, kad Savienotās Valstis no Francijas nopirka Luiziānas teritoriju. Viņš arī personīgi uzraudzīja Luisa un Klārka ekspedīciju, kas bija pirmā amerikāņu ekspedīcija uz to, kas mūsdienās ir Savienoto Valstu rietumu daļa.

Velsas princese Diāna  (1961-1997)

Velsas princese izmantoja savu starptautisko atpazīstamību, lai mainītu pasauli. Viņa sadarbojās ar vairākām starptautiskām labdarības organizācijām un atbalstīja Starptautisko sauszemes mīnu aizlieguma kampaņu. Viņa apmeklēja neārstējami slimus pacientus visā pasaulē, cīnījās par dzīvnieku aizsardzību, aizstāvēja un sponsorēja AIDS izpratni, kā arī atbalstīja organizācijas, kas palīdzēja bērniem bez pajumtes un narkotiku atkarīgajiem.