Slavenākie spiegi pasaulē7
250
0
Džakomo Kazanova. 1725 gada 2. aprīlī - 1798 gada 4. jūnijā . Bija itāļu avantūrists un autors. Lai arī mūsdienās Kazanova ir pazīstams kā izsmalcināts sieviešu pavedinātājs, viņa aizraušanās ar to vien nebeidzās. Savas dzīves laikā Kazanova paspēja būt par karavīru, vijolnieku, burvi un pat bibliotekāru. Līdzīgi kā kādā no Džeimsa Bonda filmām, viņš pat pamanījās izmēģināt laimi, strādājot par slepeno spiegu. Spiegoja venēciešu inkvizīcijas labā. Slavens ar savu grāmatu, kas ir liels ieguldījums 18. gadsimta izpētei. Kasanova bija sieviešu mīlulis, vispirms viņš savas sievietes esot ierīvējis ar šokolādi un tad nodevies mīlas priekiem. Astoņu gadus strādāja par spiegu. Viņš tika atlaists, par to ka apmeloja kādu augstu stāvošu amatpersonu.
Klauss Fukss, dzimis 1911. gada 29. Septembī, miris 1988. Gada 28. Janvārī. Spiegoja kopā ar vel pieciem spiegiem, bija viens no Kembridžas piecinieka spiegiem, kuri strādāja Padomju Savienības labā Otrā pasaules kara laikā. Viņi tiek saukti par Kembridžas piecnieku, bet par spīti tam, piektais dalībnieks nav noskaidrots.Klauss Fukss nodarijis viss lielāko postu nogādājot krievijai ļoti daudz datu par ASV un Angliju. Klauss esot nogalinājis vairākus ASV aģentus.
Mārgareta Ģertrūde, dzimusi 1876. Gada 7. Augustā, mirusi 1917. Gada 15. Oktobrī. Mārgareta labāk pazīstama kā Mata Hari, Mata bija eksotiskā dejotāja, kurtizāne un spiedze, kas tika apsūdzēta spiegošanā. Viņa bija Augstākās klases prostitūta, viņa tikās ar augstu stāvošiem ministriem un ar augsti stāvošām militārām personām, tādēļ viņai bija ļoti viegli iegūt informāciju. Pirmajā Pasaules kara laikā Mata varēja brīvi pārvietoties no valsts uz valsti. Kādu dienu viņu intervēja angļu avīze un viņa atklāja avīzei ka nodarbojās ar spiegošanu. Spiedze kas strādāja Francijas labā, bet šo faktu Francija noliedza. 1917. Gada februārī viņa tika apsūdzēta par spiegošanu, viņu nošāva šāvēju vienība 15. septembrī 41 gada vecumā. Viņu tika arestēta savā viesnīcas nummuriņā.
Neitans Hale. 1755-1776. Spiegoja Kontinentālās armijas labā. Tiek uzskatīts par pirmo Amerikas spiegu. Bija kapteinis kontinentālajā armijā Amerikas revolūcijas laikā. Brīvprātīgi pieteicās kādā missijā, kur briti viņu atmaskoja. Viņš kļuva ļoti populārs ar vārdiem, ko vinš pateica pirms savas pakāršanas. ''Vienīgais ko nožēloju ir tas, ka man ir tikai viena dzīvība, ko ziedot valstij.'' Bērnībā bija uzcītīgs, gudrs, izmācījās labākajās skolās. Kļuva par skolotāju, bet kad uzliesmoja revolūcija, viņš nekavējoties pieteicās brīvprātīgajā armijā un kļuva par virsnieku. Viņu saņēma ciet kādā bārā, viņš bija izlicies par vācu skolotāju. Viņu atzina par vainīgu un pakāra.
Tev patiks šie raksti
