Meklēšanas darbi.
12 februārī Djatlova grupai, pēc pārgājiena plāna, bija jāatgriežas pilsētā Vižaj un jānosūta telegramma UPI tūrisma sekcijai par veiksmīgu pārgājiena noslēgumu. Eksistē pretrunīga informācija par to, ka Djatlovs 28 janvarī 2 Ziemeļu ciematā, kad no grupas prom devās Jurijs Judins, esot tam it kā lūdzis paziņot UPI tūrisma sekcijai, ka, iespējams, ierašanās Vižajā kavēsies par divām dienām. Viņš it kā esot plānojis tur ierasties 14 februārī. Diemžēl, arī šajā dienā no grupas telegramma tā arī netika saņemta! Kad vēlāk tika Judinam jautāts, vai viņš šo informāciju kādam, pēc atgriešanās Sverdlovskā, ir paziņojis, atbild neizprotami izvairīgi. It kā esot tur kādam teicis, bet kam īsti, tā arī saprast nevar ne no intervijām ar viņu mūsdienās, ne arī tajā laikā, sniedzot liecības krimināllietas ietvaros. Mēģināju izsekot, ko īsti Judins runā par to visu, kā arī, meklējot informācijas sakuma punktu, tā arī neatradu precīzu apstirpinajumu , vai Djatlovs ir ko tādu teicis vai nē!
Viennozīnīgi var meģināt apgalvot tikai vienu – Djatlova grupa gāja bojā kaut kad laika posmā starp 28 janvāri un 12-14 februāri. Esmu manījis visdažādākās versijas par konkrētu bojāejas datumu. Vieni stingri turas pie kriminallietas faktiem un apgalvo, ka tas noticis naktī no 1 uz 2 februāri. Tomēr ir pat tādi pētnieki, kuri, protams neapgalvojot, izvirza teorijas pat par 20-23 februāri! Jāsaka, ka viņi šādus pieņēmumus neizslēdz tikai tāpēc, ka kaut kāda aktīva meklēšana sākas tieši šajos datumos. Līdz tam bridim neviens viņus nebija meklējis! Kā vēlāk, autopsijā, eksperts bija spiests atzīt, ka precīzu nāves brīdi noteikt nav iespējams. Tas saistīts ar to, ka mirušie vai nu ir bijuši sasaluši, vai arī ilgi atradušies ūdenī utt utjpr. Vienīgais, ko eksperts varēja noteikt, vismaz pirmo piecu mirušo sakarā, bija tas, ka viņi gājuši bojā 6 – 8 stundas pēc pēdējās maltītes! Kad notikusi šī maltīte, diemžēl, pagaidām noskaidrot nav izdevies!
Īsumā, kas tad notiek pēc 12 – 14 februāra. Telegrammas nav! Kā uz to reaģē UPI tūrisma sekcija? Nekā! Grupu kavēšanās maršrutā ir visai ierasta lieta! Tūristi ir pieredzējuši! Kas gan ar viņiem var notikt!
Tikai 20 februārī, kad visiem kļūst skaidrs, ka ar grupu kaut kas nav labi, UPI tiek izveidots grupas meklēšanas štābs un 21 februārī pirmās meklētāju grupas tiek nosūtītas uz meklēšanas rajonu!
26 februārī Slobcova grupa ( 2 studenti plus pavadonis) virsotnes Nr 1078 nogāzē atrod saplēstu, daļēji sniegā ieputinātu Djatlova grupas telti. Pārbaudot to, meklētāji redz, ka teltī neviena no grupas nav, taču tajā atrodas viņu mantas, siltās drēbes, segas, mugursomas,apkures krāsns un ēdiens. Par to tiek paziņots UPI štābam. Tai pat dienā, pēc saņemtās informācijas, izmeklētajs Tempalovs oficiāli uzsāk krimināllietu par grupas, pagaidām gan, pazušanu.
Diemžēl, 27 februārī meklētāji atrod pirmos 4 bojā gājušos! Aptuveni 1.5 km zemāk, jau tā saucamajā meža zonā, pie liela ciedra tiek atrasti Dorošenko un Krivonišenko. Abi guļ blakus izdzisušam ugunskuram. Apģērbs izraisa pirmo izbrīnu meklētājos! Viņi tiek atrasti praktiski tikai apakšveļā! Vēlāk, dienas laikā, meklēšanas grupas atrod Kolmogorovas un paša Djatlova mirstīgās atliekas! Abi salīdzinoši labi apģērbti, tikai bez apaviem! Līķi atrasti tā saucamajās dinamiskajās pozās! Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka viņi miruši brīdī, kad veikuši kādas noteiktas darbības. Abi, pēc to atrašanās vietas spriežot, ir mēģinājuši atgriezties teltī! Iespējams, lai savāktu silto apģerbu, ēdienu un citas izdzīvošanai nepieciešamās lietas! Lai arī, krimināllietas noslēguma slēdzienā tiek minēts, ka, vismaz šie cilvēki ir nosaluši, daudzi eksperti tam nepiekrīt! Viņi apgalvo, ka šādi neizskatās cilvēki, kuru nāves iemesls ir nosalšana!
Meklēsana turpinās. 2 martā Slobcovs un Kurikovs ( meklētāji) atrod tā saucamo lobazu, vietu, kur grupa atstāja liekās mantas, lai kāptu kalnā. 5 martā zem 15 cm sniega kārtas meklētaji atrod Slobodina mirstīgas atliekas. Zīmīgi, ka viņš, tāpat ka Djatlovs un Kolmogorova, atrodas vienā iedomāta līnijā no ciedra virzienā uz pamesto telti. Kā atzīst meklētājs Akselerods, Slobdina atrašanās vietā meklētāji ir konstatējuši tā saucamo līķa ledu. Tas nozīme, ka Slobodins, vienīgais no visiem iepriekš atrastajiem, tiešām ir bijis vēl dzīvs, kad iekritis sniegā. Viņa ķermeņa siltums ir mazliet kausējis sniegu zem sevis. Vēlāk, kad Slobodins ir nomiris, izkausētais sniegs ir no jauna sasalis, veidojot šādu apledojumu.
Pēc tam, līdz pat 5 maijam, nekādu būtisku, vērā ņemamu notikumu meklēsanas rajonā nav! Meklētāju grupas, nomainot cita citu, turpina ar sniega pīķiem meklēt, iespējams, zem sniega esošos cilvēku līķus. Vienīgais, ko vērts pieminēt ir tas, ka nu jau vairs neviens nerunā par to, ka pēdējie četri grupas tūristi varētu būt dzīvi!
5 maijā, apmēram 70 metrus no ciedra, pretēji virzienam uz telts pusi, strauta nogāzē, zem 4 metru sniega tiek atrasts no kokiem izveidots pārsegums, uz kura atrasti atsevišķi apģērbu gabali. Mazliet vēlāk, pašā strautā tiek atrasti arī četri bojā gājušie! Kad tiek veikta autopsija, iatklājas, ka trijiem no viņiem, Dubiņinai, Zolotarjovam un Tibo Brinjolam, ir ļoti smagas traumas. Proti, lauztas ribas, lauzts galvaskauss, trūkst acu ābolu, bet Dubiņinai, pie kam, nav arī mēle!, Tā saucamais mēles kauls tiek atzīmēts, kā, iespējams, salauzts. Tiesu medicīnas eksperts konstatē, ka šo trīs cilvēku nāve iestājusies gūto traumu rezultātā! Vienīgi Koļevatova, ceturtā atrastā tūrista, nāves iemeslu nav iespējams precīzi fiksēt un tiek pieņemts, ka tas nosalis.
Papildus vēl, kaut kāda iemesla dēļ, pie kam, nenoskaidrota, drēbju fragmenti no šiem četriem tiek nosūtīti uz laboratoriju, lai veiktu radioaktivitātes testus! Kā vēlāk noskaidrojas, uz dažiem drēbju fragmentiem tiek konstatēta paaugstināta radioaktivitāte. Veicot eksperimentus, tiek noskaidrots, ka tā iegūta no apkārtējās vides. Proti, vai nu strauts, vai tā apkārtnē ir bijis kaut kas tāds, kas satur radioaktīvas vielas!
Lūk tā, 28 maijā, dienu pēc tam, kad saņemti radioaktivitātes ekspertīzes slēdzieni, krimināllieta negaidīti tiek slēgta. Izmeklētajs, kā gala slēdzienu min visai dīvainu tūristu bojā ejas iemeslu! Proti – tūristi ir gājuši bojā, nespēdami pārvarēt ekstremālus dabas apstākļus! Šis ir mans, brīvas formas tulkojums īsumā. Praktiski, izmeklēšana uzskata, ka grupa nav varējusi tikt galā ar lielo salu, ko pastiprinājis spēcigs vējš un sniegputenis, kā rezultātā, viņi ir sevi savainojuši, salauzuši un sasituši līdz tādam stāvoklim, kas vēlāk izraisījis viņu nosalšanu. Vēl jocīgāku, manā skatījumā, slēdzienu varēja uzrakstīt tikai kāds piecgadīgs bērndārznieks!
Tieši šo iemeslu dēļ arī ir sākusies tāda lavīnveida izmeklēšanas kampaņa, kurā iesaistījušies simtiem dažādu pētnieku! Djatlova fondā atrodamas aprakstītas vairāk kā septiņdesmit izpētītu un it kā pamatotu teoriju! Diemžel, neviena no tām pilnībā neatbild uz visiem jautājumiem, nesniedz atbildes uz visiem apstākļiem. Ik katrā no versijām ir kāds vājais punkts. Tas konkrēto versiju principā padara par neiespējamu! Uzskatu, ka, lai kaut kā pietuvotos lietas patiesajiem iemesliem un notilkumu gaitai, ir nepieciešams veikt kardinālas izmaiņas pašos tās pamatos. Es uzskatu, ka nepieciešams atmest itin visu informāciju, kāda mums ir par laika apstākļiem no 28 janvāra līdz 1 februārim. Ko mēs varam pēc tam konstatēt kā notikušu, ir tās vietas, kurās tika atrasti grupas dalībnieki, viņu traumu apraksti, apģērbs utt. Man šķiet, ka pat fakts, ka telts kalna vr 1078 nogāzē ir Djatlova grupas uzcelta, varētu neatbilst patiesībai!
