Sveicināti spoki!
Reiz, pārskatot "Nolikvidēts Latvijā" sarakstu, pamanīju tur Cēsu PMK-8 (pārvietojamā mehanizētā kolonna) jeb tautā sauktā vienkārši "Meliorācija". Tas manī uzjundīja neskaidras atmiņas. Parakājoties smadzeņu kaudzē un savu veco krāmu nodalījumos (varbūt arī otrādi), atmiņa atausa un viss tapa skaidrs. Tad nu piedāvāju arī jums, šīs atmiņas fotovizuālā veidā. Domāju, ka tās patiks gan junioriem, gan senioriem.
Kā jau iesākumā bija minēts, tad PMK-8 atradās pilsētā vārdā Cēsis un nodarbojās ar meliorāciju (tā tāda lieta, ko pašlaik valstiskā līmenī gandrīz vairs nedara, lai gan vajadzētu pat ļoti).
Tās darbinieki bija lieli arodbiedrību piekritēji. Cēlā arodbiedrības ideja dažiem bija tik liela, ka 90.gados, pārejot uz privāto sektoru, pieņemšana darbā no darba devēja puses notika tikai ar norunu, citējot - "tu pie manis tikai netaisi nekādas arodbiedrības". Kas sev līdzi, loģiski, pavilka aplokšņu algas tad un zemas pensijas vēlāk, bet ne par to ir šis stāsts.
Bet šis stāsts ir par to, ka PMK-8 darbinieki bija lieli sporta cienītāji. Pirms nonākam pie saldā ēdiena, atzīmēsim aizraušanos ar fizisko kultūru.
Un basketbolu.
Tā kā meliorācijas darbi ir nesaraujami saistīti ar atrašanos dabā, tad orientēšanās sports bija pašsaprotama likumsakarība.
Melioratoru bērni apguva šahu.
Un arī citas intereses.
Tomēr visvairāk cieņā PMK-8 bija mehanizētie sporta veidi - atbilstoši tās nosaukumam. Tika braukts ar motocikliem gan ziemā (katru gadu, kad vēl ziemās bija sniegs, laukā pretim administrācijas ēkai notika skijoringa sacīkstes), gan vasarā.
Tika braukts arī ar automašīnām.
Turklāt arī sacensībās ārpus sava rajona.
