Skūtgalvju vēsture.0

Sešdesmito gadu sākumā Londonā aiza starp strādnieku šķiru, kas cīnījās par izdzīvošanu sliktos apstākļos un kuru politiskie pārstāvji par tiem pavisam aizmirsa, un vidusšķiru auga plašumā. Jaunieši, kuri varēja to atļauties, pievienojās Bītlu (frizūras) un Karnabī ielas tirgoņu (apģērbs) popularizētajai modei. Tos sauca par Modiem (Modernistiem, Modistiem). Modu subkultūrai bija raksturīga patērētājfilozofija, stils, mūzika un scooter tipa motorolleri. Tie, kuriem šādu līdzekļu nebija, piemēram, ostas strādnieki, iztika ar praktisko stilu, kas derēja arī darbam — ar tēraudu apkalti zābaku purngali, šauri džinsi, krekli un bikšturi, bieži vien šis apģērbs tika saņemts no tēva. Kad ierobežotie līdzekļi atļāva, nabadzīgākie jaunieši devās uz deju vakariem, kur izdejojās ska, regeja un rocksteady ritmos.

Ap 1965. gadu parādījās jauns modu tips - ar īsākiem matiem un strādnieku šķiras imidžu. Vieni no šī stila populārākajiem pārstāvjiem ir grupa The Who. Agrīnie sekotāji bija ieinteresēti Jamaikas regeja un ska mūzikā, Rudeboy kultūrā, un izjuta riebumu pret tiem, ko uztvēra kā "valdošo šķiru". Tie kritiski attiecās arī pret valdību un lielajām kompānijām, kurām neinteresēja strādnieku šķiras arvien grūtākie apstākļi.

Septiņdesmito gadu vidu Lielbritānijā skūtgalvju kustība atdzima negaidītā veidā. Skūtgalvji ar īsākiem matiem, mazāk uzsverot stilu un mūziku, lielā skaitā piesaistīja mediju uzmanību ar huligānismu futbola mačos. Nav zināms, vai nekārtības uzsāka skūtgalvji vai sadusmotie fani, taču ir skaidrs, ka skūtgalvji labprāt tajās piedalījās.

Skūtgalvji ieguva lielu mediju uzmanību, kad tos pārņēma politiskā partija Nacionālā Fronte, lai aizsargātu to gājienus un akcijas. Partijas uzskati pret darba tirgus atvēršanu imigrantiem šķita pievilcīgi daudziem strādnieku šķiras skūtgalvjiem, kuriem bija jāsacenšas par darbiem un algām. Mediji koncentrējās uz skūtgalvju biežo vardarbības lietošanu un nostāju pret imigrantu, saucot to par rasismu. Daži no šiem skūtgalvjiem vēlāk radīja radikālu labā spārna bandu Combat 18.

Ap šo laiku skūtgalvjus rekrūtēja arī rasistu grupas Amerikā. Kad rakstītajos medijos tika atspoguļoti vairāki brutāli skūtgalvju uzbrukumi, TV programmas, vēloties sensācijas, aicināja rasistu un nacistu skūtgalvjus uz intervijām, kā rezultātā sabiedrībā radās stereotips par skūtgalvi kā rasistu. Lai cīnītos pret šo negatīvo stereotipu, tika radītas divas antirasistu skūtgalvju organizācijas: Skinheads Against Racial Prejudice (SHARP) 1987. gadā un Anti-Racist Action (ARA) 1988. gadā.

Pēc Otrā Čečenijas kara Krievijā sāka augt neonacistu kustība. Pēdējos gados neo-naci skūtgalvji ir bijuši iesaistīti vairākās vardarbīgās slepkavībās. Daži analītiķi uzskata, ka prezidenta Putina valdība un slepenpolicija izmanto vardarbīgus labā spārna skūtgalvjus kā neoficiālu pusmilitāru spēku. Taču Krievijā eksistē arī tradicionālie skūtgalvji.