Skeitborda vēsture Latvijā.
Tas viss aizsākās 1980. gadā. Rīgā, Grīziņkalnā Arguts Skudrēns izmēģināja braukt ar Latvijā pirmo izgatavoto skeitbordu. Pirmie braucieni bija neizdevušies un jocīgi. Šajā laikā tikai Baltijas valstīs, Igaunija bija vienīgā valsts kur tika ražoti skeitbordi. Šis notikums pamudināja Gintu Gailīti izveidot Biķernieku auto trasē savu skeitborda klubiņu. Latvijas skeitborda vēsture ir atklāta un drīz vien Rīga vairs nav vienīgā vieta kur skeito. Arī Liepāja, Priekuļi, Grobiņa, Limbaži pievienojas! Kas tad ir skeitbords? Dēlis ar riteņiem apakšā. Neviens gals nav uzliekts, dzelži uz pusi šaurāki, un riteņi divtik lieli nekā šodien.To izmanto galvenokārt braukšanai no kalna, vai braucot pa līdzenu vietu. Slaloms, jeb braukšana starp konusiem, kļūst par galveno skeiteru nodarbošanos. Sacensībās uzvar tas, kurš ātrāk izbrauc distanci un brauciena laikā nogāž mazāk konusus. 1983. gadā notika pirmās sacīkstes. 1984. gada Latvijā sāk masveidā ražot skrituļdēļus- RIPO. RIPO popularizē skeitbordu plašākām Latvijas jauniešu lokam. Ripo sacensībās piedalās 86 dalībnieki un sacensībās notiek jau trīs disciplīnās, slaloms, augstlēkšana un ’’freestyle’’. Augstlēkšanā izmanto garu dēli un skeiteris lec pāri latiņai, dēlis ripo zem latiņas, un skeiteris piezemējas uz dēļa. Latvijas braucēji vairāk kārt iegūst Pasaules čempionātu pirmās vietas, atkārtojot pasaules rekordu 1 metrs un 50 cm. Skeitbords attīstās, bet galvenā problēma ir inventārs. Rulas un Ripo dēļi vairs neatbilst skeiteru prasībām. 1986. gadā tiek izveidota skeitborda asociācija, ar kuras palīdzību 1988. gadā pirmā skeiteru grupa dodas uz Čehiju un pirmo reizi mūžā ierauga strītstailu. Šis tad ir brīdis, kad sākas Latvijas modernā skeitborda vēsture. 1990. gadā VEF teritorijā tiek uzbūvēta pirmā rampa, Liepājā izveido parku. Skeiteri ir pabijuši ārzemēs un dažiem ir „oriģinālie” dēļi. „Oriģinālais” dēlis ir dēlis, kas nav ražots Latvijā. Starp 1995. un 1998. gadu Latvijas skeitbordā iestājas pagrimums, inventārs ir dārgs un nav, kur skeitot. Frīstails un slaloms ir miris. Ap 1998. gadu strītstails jeb ielu stils atdzimst no vietas. 21. gadsimts sākas ar labu ziņu- Ventspilī liels skeitparks un atkal sacensības. Veikalos var dabūt dēļus un viss notiek. 2001. gadā top Nemo parks Jūrmalā, vēlāk pie Uzvaras pieminekļa Mārcis Ruiķis izveido mini parku. Parka braukšana kļūst par galveno sacensību sastāvdaļu. 2003. gadā Rīgā jauniešu organizācija Avantis ar Ilonu Bičevsku priekšgalā izveido Grīziņkalna skeitparku. Tieši tur pat, kur Arguts Skudrēns izmēģināja savu pirmo dēli un guva smadzeņu trīci.
Ja vēl kādas bildes būtu piemeklējis, vispār super būtu ;)
