25

 1053  0

Tas varētu šķist neiespējami saprast, kādēļ sērijveida slepkavas dara to,ko viņi dara. Tomēr, daži no viņiem ir centušies to izskaidrot, un ir devuši nelielu ieskatu tajā, kas notiek slepkavu prātā.

Komentāri 25

0/2000
Kur mana zelta frāze? Ak jā, mani vēl nenoķēra.
 32  0 atbildēt
Čikatilo ir teicis, ka acis izgriež, jo tajās varot redzēt slepkavas attēlu. Kā spogulī.
 21  0 atbildēt

4. Narkotiku veikals?    Drugstore ir aptieka.

 21  1 atbildēt

njaaaa... kaut kas šiem cilvēkiem smedzeņu podiņā nogāja greizi... diemžēl...

 16  1 atbildēt
Katrs, kas bijis medibaas zina. Nogalinaat ir viegli, dzivot ar to ir gruuti.
 14  0 atbildēt

Lielisks raksts. Gaidu vēl.  

 10  0 atbildēt

 "Nogalināt cilvēkus ir ļoti parasti, viņš teica. "Nekas īpašs."

Jā, ļoti.  

 6  0 atbildēt

 

 5  0 atbildēt

labs man patiik...labs raksts paldies spokiem

 4  0 atbildēt

Labs raksts

 4  0 atbildēt

    

 3  0 atbildēt
Priekš kam to rakstīji? Doma ka kāds nezin ko tas nozīmē ?😂
 5  2 atbildēt

5. Kādu laiku atpakaļ noskatījos to filmu. Skarba un prātā paliekoša

 2  0 atbildēt

Starp citu par pēdējo nav nekas vairāk zināms?

 2  0 atbildēt

Iesaku noskatīties dāņu seriālu (10 sērijas, katrā blokā pa 2 sērijām + beigās filma) Den som dræber (Tas, kurš nogalina). 

 3  1 atbildēt

Pa pilnam tādu cilvēku. Grūti paskaidrot, bet viņi nevienam neinteresē, respektīvi, nevienam īpaši nerūp lai viņi pilnībā atveseļotos, un integrētos sabiedrībā, jo vispār netic ka kas tāds ir iespējams. Ir un ir, ir slimi- tad izraksta pshiatrs zāles. Dažiem palīdz, dažiem nepalīdz. Pārējie reaģē apmēram tā- nu ir tāds neadekvātais, bet ko no viņa var gribēt. Ja slepkavo vai kādam brūk virsū- tad ievieto psihoneiroloģiskajā klīnikā, paārstē un izlaiž. Bet ir otra daļa, kas ir daļēji neadekvāti, piemēram, mākslinieki. Viņi uztver pasauli citādāk, ne pārāk lietišķi, izpaužas arī dažkārt ne tā, kā ir pieņemts, vai arī cieš no depresijas vai bipolāriem traucējumiem, un fāžu rezultātā rada savus darbus( Česters Beningtons).  Arī- pārējiem īpaši neinteresē kāda ir viņu dzīve un ciešanas no garīgiem traucējumiem ārpus skatuves, cik grūti/viegli ir veidot dzīvi un attiecības,  bet tikai tas tēls, kas ir uz skatuves/ mākslas darbos.

 1  0 atbildēt

Sērijveida slepkavas pilnīgi noteikti ir mana kaislība un lielākā aizraušanās. Kopš sevi atceros, man vienmēr ļoti paticis pētīt cilvēku prātus, iedziļināties to rīcības cēloņos un sekās, mēģināt izprast kas ir kalpojis par iemeslu tam, kādēļ šie cilvēki rīkojušies tieši tā un ne savādāk. Gadu gaitā esmu redzējusi simtiem dokumentālo filmu, izlasījusi simtiem rakstu un noskatījusies simtiem interviju ar visdažādākajiem sērijslepkavām. Pati es nekad nespētu nodarīt pāri nevienai dzīvai būtnei, taču tai pat laikā laikam jau tā vienkārši ir cilvēku būtība, ka mums vienmēr patiks izzināt visu kas ir tumšs, noslēpumains, dīvainā veidā suģestējošs. Taču ne par to ir stāsts. Ja runā par Čikatilo, tad viņa upuru vidū lielākoties bija tieši mazi bērni. Tieši maza meitenīte bija viņa pirmais upuris, kuru Čikatilo sākumā pat nevēlējās nogalināt, taču pēc tam saprata, ka viņam gluži vienkārši nav izvēle. Nogalināšanas brīdī viņš izjuta spēcīgu seksuālo uzbudinājumu, kas, ņemot vērā to, ka reālajā dzīvē viņš bija impotents, viņā radīja tieksmi atkārtot jauniegūtās sajūtas. Par mazās meitenes nogalināšanu, tika notiesāts un ar nāvi sodīts pilnīgi nevainīgs cilvēks, kamēr Čikatilo siroja staciju tuvumā, mežā ievilinot mazus bērnus un tur arī tos nogalinot, paralēli tam izkropļojot savus upurus un ēdot to ķermeņa daļas. Lielākā daļa viņa upuru bija tieši bērni un pusaudži vecumā no 7 līdz 17 gadiem. Iespējams, pa starpai bija arī kāds klaidonis vai garīgi atpalikušais, taču pavisam noteikti ne vairumā gadījumu.

 1  0 atbildēt

  

 1  0 atbildēt

  

 0  0 atbildēt