Tas varētu šķist neiespējami saprast, kādēļ sērijveida slepkavas dara to,ko viņi dara. Tomēr, daži no viņiem ir centušies to izskaidrot, un ir devuši nelielu ieskatu tajā, kas notiek slepkavu prātā.
Sērijveida slepkavas, savos vārdos par to, kādēļ viņi nogalināja25
1057
0
Andrejs Čikatilo. "Kad es izmantoju savu nazi tas man sniedza psiholoģisku atvieglojumu," sacīja krievu sērijveida slepkava Andrejs Čikatilo. Šo nazi viņš izmantoja vairākas reizes. Viņš bija atbildīgs par 53 cilvēku nāvēm, lielākoties klaidoņu un garīgi atpalikušo. Viņa slepkavības bija ļoti nežēlīgas. Viņš mēdza izgriezt upuru acis, sagraizīt to iekšējo orgānus, un piebāzt to līķus ar smiltīm. Čikatilo sacīja, ka viņš esot sapņojis par labāku dzīvi. "Es sapņoju par lielu politisko karjeru, bet nesasniedzu pilnīgi neko savā dzīvē." Kad viņš redzēja klaidoņus nodarbojamies ar seksu, tas atgādināja viņam par viņa paša impotenci un neveiksmēm. "Es sāku prātot, vai šie zemās klases elementi ir pelnījuši dzīvot." Kad viņš ievilināja savus upurus mežā, viņš mēdza patīkami satraukties. "Es sāku trīcēt. Tas bija gluži kā drudzis," Čikatilo sacīja. "Es vienkārši pārvērtos briesmonī, mežonīgā dzīvniekā." Tiesā Čikatilo pavēstīja, ka slepkavošana viņam sniedza seksuālu apmierinājumu un atvieglojuma sajūtu. "Es zinu, ka mani vajag iznīcināt," Čikatilo sacīja. "Es saprotu. Es biju dabas kļūda."
Jans Sinhai. Neviens cits sērijveida slepkava Ķīnas vēsturē nav nogalinājis tik daudz cilvēku kā Jans Sinhai. Četru gadu laikā viņš noslepkavoja 67 cilvēkus. Viņš ielavījās mājās, visbiežāk lauksaimnieku mājās, tad izvaroja un nogalināja veselas ģimenes. Ziņu kanāli vainu novēla uz šķiršanos. "Viņa draudzene viņu pameta... Kā rezultātā, Janam radās atriebīga attieksme pret sabiedrību," apgalvoja kāds ziņu kanāls. Citi viņu pasludināja par sabiedrības ienaidnieku. "Viņš veica noziegumus, lai sāpinātu sabiedrību," kāds policists pavēstīja. Pats Jans Sinhai savā paziņojumā bija piezemētāks. "Man nav vēlme būt daļai no sabiedrības. Sabiedrība nav tas, kas mani satrauc," viņš pavēstīja pirms nāvessoda izpildes. "Kad nogalināju cilvēkus man bija vēlme. Tas mani iedvesmoja nogalināt vēl. Man vienalga vai viņi dzīvo vai nē. Tas mani nesatrauc." Jans Sinhai pret savu slaktiņu izturas tā, it kā tas būtu kaut kas nenozīmīgs. "Nogalināt cilvēkus ir ļoti parasti, viņš teica. "Nekas īpašs."
Deivids Berkovics. Par Sema Dēlu dēvētais Deivids Berkovics terorizēja Ņujorku ar virkni slepkavībām 1977.gada vasarā. Viņš izteicās, ka slepkavot viņam licis viņa suns. Tomēr, 25 gadus vēlāk intervijā ar Leriju Kingu, Berkovics distancējās no stāsta par suni. "Tas viss aizsākās manā bērnībā, man kā bērnam uzaugot bija vairākas psiholoģiskas problēmas," viņš teica. "Man bija ļoti biežas un nopietnas depresijas lēkmes, kad biju bērns. Es biju ļoti suicidāls." Pieaugušo gados, Berkovics iedzīvojās ekstrēmā vientulības periodā. "Šajā laikā es noslēdzu paktu ar velnu, es ļāvu tam sevi kontrolēt un es jutu šos paranormālos spēkus," viņš teica. " Es jutos kaut kā nemirstīgs. Es jutu, ka man ir šis spēks un es vairs nezināju, kas es esmu. Es jutu, ka šis spēks mani velk uz iznīcības ceļa. Nemirstības sajūta nebija pozitīva. Es jutos kā smadzeņu izskalots robots," viņš paskaidroja. "Es vienkārši jutos, it kā kāds cits mani kontrolētu...Es domāju, ka nogalināt bija tas, ko man vajadzēja darīt." "Tas bija briesmīgi," viņš teica Lerijam Kingam. "Tas bija briesmīgi."
Teds Bandijs. 17 stundas pirms sava nāvessoda, Teds Bandijs sēdās pie viena galda ar profesoru Džeimsu Dobsonu savai pēdējai intervijai. "Kas notiek ar manu prātu tieši tagad," Teds Bandijs sacīja profesoram,"ir izmantot man palikušās stundas un minūtes cik godprātīgi tas vien iespējams." Viņš gribēja pastāstīt kā viņš kļuva par monstru, kāds viņš tiešām bija. "Es uzaugu brīnišķīgā mājā pie diviem devīgiem mīlošiem vecākiem." Savās pārmaiņās viņš vainoja aptiekās atrastos vieglās pornogrāfijas materiālus, kad viņam bija 12 gadu. Tas lika viņam gribēt meklēt arvien skarbāku un skarbāku materiālu. "Cilvēki laiku pa laikam tīrot mājas atkritumos izsviež dažādas lietas," viņš sacīja. Rakņājoties pa šo cilvēku miskastēm, Bandijs un viņa draugi mēdza atrast "skarbas dabas pornogrāfijas grāmatas." "Tas uzkurina šāda veida domāšanas procesu," Bandijs apgalvoja. "Tiklīdz tu kļūsti no tā atkarīgs...Tu sāc meklēt arvien spēcīgāku un vardarbīgāku materiālu...līdz brīdim, kad tu nonāc līdz punktam, kurā pornogrāfija tikai iet tik tālu, tu sāc prātot vai nodarbošanās ar to tev varbūt sniegtu lielāku apmierinājumu, nekā tikai skatīšanās uz to." "Es nevainoju pornogrāfiju," Bandijs sacīja. "Es nesaku, ka pornogrāfija man lika iet ārā un darīt konkrētas lietas." Tā vietā, pornogrāfija "palīdzēja noslīpēt viņa vardarbīgo uzvedību" kas pārņēma viņa turpmāko dzīvi.
Eilīna Vornosa. Par Eilīnu Vornosu, kura nogalināja 7 vīriešus ir uzņemta filma "Monster", kurā galveno lomu atveido Šārlīze Terona. Filma ir balstīta uz Vornosas dzīvestāstu un ir par sievieti, kura cieš no garīgas slimības un skarbiem dzīves apstākļiem. Tomēr, Vornosa pati uzstāj, ka nav nenormāla. "Es esmu tā, kura ienīst cilvēku dzīvi un nogalinātu atkal," viņa rakstīja vēstulē Floridas augstākajai tiesai. Tiesā Vornosa atteicās no jebkāda veida aizstāvības, vienīgi apgalvoja to, ka pirmais upuris viņu esot nežēlīgi izvarojis. Savu tirādi viņa nobeidza pievēršoties štata advokātam un kliedzot uz viņu, "Es ceru, ka tava sieva un bērni tiks izvaroti pakaļā!" Pirms nāvessoda, viņa savas pēdējās intervijas laikā sāka nekontrolēti lamāties. "Es nogalināju šos vīriešus, aplaupīju viņus auksta kā ledus. Un es to darītu atkal," viņa kliedza. "Nav nekāda jēga mani turēt pie dzīvības, jo es nogalinātu atkal. Man ir naids pret visiem un visu."
Anatolijs Onoprijenko. "Priekš manis, nogalināt cilvēkus ir kā pārplēst gultas veļu," Anatolijs Onoprijenko sacīja žurnālistam Markam Franketi. 7 gadu laikā Onoprijenko bija noslepkavojis 52 cilvēkus. Līdz brīdim, kad viņš tika arestēts, viņš bija izpelnījies iesauku Ukrainas briesmonis. "Vīrieši, sievietes, bērni, viņi visi ir vienādi," Onoprijenko sacīja Franketi. "Man nekad nav bijis žēl nevienu no tiem ko nogalināju. Ne mīlestība, ne naids, tikai vienaldzība. Es viņus neuzlūkoju kā individuāļus, bet kā masas." "Man ir tas gods kalpot Sātanam," viņš apgalvoja. "Mani ir pārņēmuši augstāki spēki, kaut kas telepātisks vai kosmisks, kas mani dzina uz priekšu. Kā piemērs: es gribēju nogalināt sava brāļa pirmo sievu, jo es ienīdu viņu. Es tiešām gribēju viņu nogalināt, bet nevarēju, jo nebiju saņēmis pavēli. Es to gaidīju visu laiku, bet tā arī nesaņēmu." "Ja mani jebkad izlaidīs, es atkal sākšu nogalināt," viņš sacīja. "Tikai šoreiz tas būs ļaunāk. 10 reizes ļaunāk."
