Kā izskatītos septiņi pasaules brīnumi, ja tie nebūtu iznīcināti10

Statuja atradās uz 15 metrus augsta balta marmora postamenta. Tā bija veidota no bronzas plāksnēm ap akmens un dzelzs kostrukcijām. Statuja celta no 292.-280. g. p.m.ē. un iznīcināta 224. g. p.m.ē. zemestrīcē, nolūstot ceļgalu augstumā, taču tās paliekas saglabājās vēl apmēram 800 gadus līdz 654. gadam, kad Rodu iekaroja arābi un statujas paliekas pārkausēja.

Gīzas piramīdas

Gīzas piramīdas ir vienīgais no Septiņiem senās pasaules brīnumiem, kas saglabājies līdz mūsdienām.

Tās atrodas Gīzā pie Ēģiptes galvaspilsētas Kairas. Kompleksu, kura lielākā daļa izveidojusies 25. gs. p.m.ē., veido trīs ceturtās dinastijas faraonu — Heopsa, Hefrena un Menkaura — piramīdas, kā arī vairākas mazākas piramīdas, mastabas un cita veida apbedījumi. Lielākā no piramīdām ir 146 metrus augstā Heopsa piramīda, kura bija augstākā celtne pasaulē līdz pat viduslaikiem.

Babilonas gaisa dārzi

Babilonas gaisa dārzi atradās Eifratas upes austrumkrastā, mūsdienu Irākas teritorijā, tie celti ap 6. gs. p.m.ē. un tika iznīcināti pēc 1. gs. m.ē.

Kā stāsta leģenda, valdniekam Nebukadnecaram II bijusi daiļa sieva — Amitija, ko valdnieks pārvedis no Persijas. Diemžēl Nebukadnecars II lielāko daļu laika pavadījis tālu projām karagājienos, bet daiļā Amitija skumusi mājās viena un, pieradusi pie savas dzimtenes zaļajām kalnu nogāzēm, Babilonas karstajā līdzenumā ilgojās pēc kalniem, mežu ēnas un vēsuma. Vēlēdamies remdēt savas sievas ilgas, Nebukadnecars nolēma uzdāvināt viņai veselu oāzi.

Aleksandrijas bāka

Bāka, kuras augstums bija 115-120 metri, tika uzcelta Ptolemaja II Filadelfa valdīšanas laikā Aleksandrijā Ēģiptē (296. — 284. g. p.m.ē.).

Tā atradās Farosas salas austrumu daļā pie Aleksandrijas ostas. To Viduslaikos iznīcināja divas zemestrīces - attiecīgi 1303. un 1323. g., bet uz tās drupām 1480. gadā uzcēla cietoksni.

Zeva statuja Olimpijā

Zeva statuja atradās 466. - 456. gadā p.m.ē. celtajā Zevam veltītajā doriskajā templī.