Senču augļu dārzi5

Mūsdienās kādam ir grūti iedomāties, kā mūsu vecvecāki savu māju tuvumā iekopa pamatīgus augļu dārzus, kuri ar savu dāsno ražu nodrošināja izejvielas augļu produktiem visai ziemai vai pat pavasarim, nemaz nepieminot augļus, kurus varēja lietot uzturā savigus. Mūsdienās lielākā daļa ir pieradusi pie masveidā saražotiem augļiem, kuru apkopšana un novākšana visdrīzāk ir automatizēta, tos regulāri apsmidzinot, lai atbrīvotos no kaitēkļiem un augsni piesūcienot ar dažādām ķimikālijām, kuras nodrošina atbilstošu ražu noliktajiem standartiem.
Tomēr pienācīga sentēvu augļu dārzi tika veidoti pavisam ar citām metodēm, kuras dažam labam mūsdienās varētu viest izbrīnu un neizpratni. Kārtīgu augļukoku izaudzēšanas lielākais noslēpums, lai tie lutinātu ar bagātīgu rāžu savos zaros, bija sauso tualešu pārcelšana no vietas uz citu vietu, un kad atiecīgā vieta, kurā bija izrakta notiekta lieluma bedre bija aizgānīta, tad sauso tualeti varēja pārcelt uz jaunu vietu, kura tika paredzēta nākamā augļu koka stādīšanai. Saimnieciskāki dārznieki pat rokot sausajai tualetei bedri, to centās paredzēt tik dziļu, cik viens vai otrs iecerētais augļukoks - plūme, ābele, ķirsis vai bumbiere izmantoja savu sakņu ielaišanai augsnē. Respektīvi bumbierēm saknes augsni caururbj visdziļāk, tāpēc bumbierēm paredzētās tualetes bedres nācās pildīt pat vairāku gadu garumā, savukārt krūmiem - ērkšķogām, jāņokām un upenēm varēja pietikt ar tā dēvētajām vasaras tualetēm, kurās pietika ar to, cik saimniecībā esošie spēja sagānīt vienas vasaras laikā. Šādā veidā augļu koki vai krūmi ieguva barībasvielu rezerves, kuras ļāva tos pietiekami ilgu laiku nemēslot, kā arī atrisināja problēmas, kuras mūsdienās saistas ar kanalizācijas ūdeņu attīrīšanu un filtrēšanu. Ja izejot no šādas shēmas apskata sentēvu sētas, tad analizējot augļu dārza lielumu un augļu koku izvietojumu tajā var spriest par senču nokārtošanās paradumiem un kapacitāti.

lasi, vērtē, komentē