Grieķu dievi
Polisas bija gan politiskas, gan reliģiskas kopienas. Katrai polisai bija savs dievs – aizgādnis, kuram tika celti tempļi, rīkoti svētki. Dažas pilsētas bija apvienojušās reliģiskā kopienā un pielūdza vienu kopīgu dievu.
Grieķu privāto un sabiedrisko dzīvi caurvija reliģija. Dievus pielūdza un tiem upurēja, uzsākot nozīmīgus pasākumus. Dokumenti un polisas kase glabājās tempļos.
Grieķu reliģijā izdala pirmsolimpisko un pēcolimpisko reliģiju. Olimpiskā reliģija formējās, pārveidojot pirmsolimpisko haotisko dabas dievību un dēmonu (neizveidots dievišķs spēks, drīzāk ļauns nekā labs) pasauli.
Mītos sastopamos dievus pēc cilvēku sabiedrības parauga sakārtoja grieķu dzejnieki, piemēram, Homērs, Hēsiods. Gan Homēram, gan Hēsiodam grieķu dievi veidoja 12 personu ģimeni. Augstākais dievs bija Zevs, kurš mita augstākajā Grieķijas kalnā – Olimpā Tesālijā (2900 m virs jūras līmeņa). Olimpa dievi bija antropomorfi. Viņiem piemita cilvēku rakstura īpašības un tie uzvedās kā cilvēki. Atšķirība bija tā, ka dievi nenovecoja, tie bija skaisti un nemirstīgi.