1. fakts. Alus ir kaitīgāks par krutku un šņabi, jo rūgšanas procesā saglabājas indīgie savienojumi (aldehīdi, metanols, esteri…), kas ir par 10-100 reizēm vairāk nekā šņabī, kas iegūts no augstākās tīrības spirta.
2. fakts. Alus alkoholisms ir smaga psiholoģiska saslimšana. Tai ir ļoti raksturīga, tā saucamā anozognozija – tas ir, savas saslimšanas pilnīga noliegšana. Alus lietošanai nav vajadzīgs uzklāts galds vai kaut vai formāls iemesls iedzeršanai: dzert var vienatnē, var kompānijā, var mājās, var uz ielas, var sēžot, var arī ejot utt. Tāpēc pēc narkoloģijas domām, alus alkoholisms ir smags, ārstēšanai nepadevīgs alkoholisma veids.
3. fakts. Alsu ir visu tautu lielākais pašapmāns. Viena pudele alus, atkarībā no stipruma, ir līdzvērtīga 50-100 g šņabja. Izdzerot 5-6 pudeles alus, jūs varat saņemt tādu devu etilspirta, kas atbilst pudelei šņabja. Bet psiholoģiski jūs esat aizsargāts: izdzerot dienas laikā šņabja pudeli – acīmredzams alkoholiķis, bet izdzerot 2-3 litrus alus – „parasts“ cilvēks, kurš dažreiz pat rada veiksmīga un laimīga cilvēka iespaidu. Bez tam, statistika pierāda, ka šņabja lietošana pieaug līdz ar alus lietošanu. Ne velti pastāv spārnotais teiciens – „Šņabis bez alus ir vējā izmesta nauda“.
4. fakts. Vairums cilvēku atceras, ka sākumā tiem pat nav garšojis alus, tas drīzāk licies pretīgs un rūgts. Tomēr dzeršana tika uzskatīta par brieduma simbolu. Lai arī kadas noderīgas un ārstējošas īpašības netiktu piedēvētas apiņiem, to sveķi, kas ir kancerogēni, neapšaubāmi dara savu kaitīgo darbu un, vairumā gadījumu, veicina gremošanas trakta vēža attīstību.
5. fakts. Daudzi uzskata, ka lietojot alu, viņi iegūst gandrīz vai visus ikdienā nepieciešamos elementus un vitamīnus. Vitamīni, kas alū iekļūst pārsvarā no iesala, kas bagāts ar B grupas vitamīniem. Tomēr alus pagatavošanas procesā vitamīnu koncentrācija neizbēgami samazinās, un rezultātā nepaliek nekā. Lai nodrošinātu 100% šī vitamīna uzņemšanu, ik dienas ir jāizdzer 10 l alus.
6. fakts. Alus no organisma izskalo olbaltumvielas, taukus, ogļhidrātus un mikroelementus, it sevišķi kāliju, magniju un vitamīnu C. Kālija deficīta gadījumā notiek sirds ritma traucējumi, parādās ādas sausums, sāpes ikros, vājums kājās. Magnija deficīts ir bīstams ar to, ka mainās garastāvoklis, cilvēks kļūst viegli aizkaitināms, raudulīgs, slikti guļ. Līdz ar C vitamīna izskalošanu samazinās imunitāte, attīstās smadzeņu hipoksija, cieš intelekts, biežāk rodas saaukstēsanās saslimšanas .Tāpēc par alus devumu nierēm nevar būt ne runas. Nierēm caur sevi nākas izlais milzīgu daudzumu alus un to attīrīt. Par devumu nevar būt pilnīgi nekādas runas.
7. fakts. Daži uzskata, ka alus ir labs potencei un vispār palīdz sarunā ar pretējo dzimumu. Patiesībā viss notiek savādāk . Dēļ toksiskās ietekmes uz virsnierēm, alkohols tajās bloķē androgēnu izstrādi, kas atraisa libido. Tāpēc pirmā samaksā par alus pārmērīgo lietošanu būs libido samazināšanās. Vīriešiem alus pārmērīga lietošana veicina neatgriezeniskas deģeneratīvās izmaiņas sēklu maisiņos. Rezultātā organismā izstrādājas viela, kas traucē vīriešu dzimumhormona testosterona izstrādi, kas tālāk noved pie vīrieša ārējā izskata izmaiņām:sāk augt krūts dziedzeri, paliek platāks iegurnis. Sievietēm, kuras lieto alu, palielinās iespēja saslimt ar vēzi. Bet, ja tā ir māte, kas baro bērnu ar krūti, tad bērnam iespējami epileptiski krampji. Tāpat sievietēm paliek rupjāka balss un parādās tā saucamās „alus ūsiņas“.
Negribas atzīt - mana šķidrā maizīte nevar būt tik kaitīga 
