1692. gada maijā sākās tiesas process (Court of Oyer and Terminer). Par tiesas priekšsēdētāju gubernators iecēla Viljamu Stautonu (Chief Magistrate William Stoughton).
Visa tiesa balstījās uz meiteņu aculiecībām, kuras ar katru tiesas sēdi kļuva aizvien plašākas un detaļām bagātākas. Savukārt lielākā tiesas problēma bija definēt, vai Sātans spēj izmantot cilvēku bez tā piekrišanas, vai tomēr cilvēkam jāpiekrīt darījumam ar Nelabo.
2. jūnijā tiesa atzina par vainīgu burvestībās, raganismā un sakaros ar nelabo vienu no gados vecākajām apsūdzētajām, Brigitu Bišopu (Bridget Bishop), kurai 10. jūnijā izpildīja nāvessodu pakarot. Kā informēja liecinieces, pakārtās raganas gars rādījies viņām sapnī. 19. jūlijā pakāra Rebeku Nersu, Sāru Gudu un vēl vairākas apsūdzētās. 19. augustā pakāra mācītāju Berouzu un vēl vairākas apsūdzētās. 19. septembrī 80 gadus vecajam fermerim Žilam Koreijam, kurš atsacījās runāt ar tiesu un liecināt, piemēroja īpašu procedūru Nelabā izdzīšanai, lai tas atstātu nelaimīgo un apsūdzētais varētu liecināt: zemē noguldītajam Žilam virsū sakrāva akmens grēdu, kuras smagumam bija "jāizspiež" Sātanu no burvja ķermeņa. Diemžēl Žils nomira, pirms Sātans bija evakuējies. 22. septembrī pakāra 8 apsūdzētos, t.sk. Martu Koreiju.
Tiesas process skāra ne tikai Salemas miesta iedzīvotājus, bet arī citu apkaimes miestu un pilsētu - Topsfeldas, Andoveras un arī Bostonas, - pilsoņus. Liecinieces Elizabete, Abigaila un Anna tika uzaicinātas arī citās prāvās kā ekspertes un raganu atpazinējas.
Tiesu debašu ietvaros pret procesa kārtību sāka protestēt vairāki sabiedrībā populāri teologi, t.sk. Inkriss Maters (Increase Mather), Harvardas koledžas direktors, apgalvojot, ka nedrīkst par pilnvērtīgām un vainu apstiprinošām liecībām uztvert vīzijas, jo Sātans var parādīties vīzijā kā ļoti pozitīvs tēls, lai ar viltu piedabūtu apmelot nevainīgos. Gubernators Džozefs Dudlijs (Joseph Dudley), iepazinies ar šo Matera seniora viedokli, lika apturēt arestus un atbrīvot pēdējos 30 aizturētos (kuri bija arestēti tieši uz vīziju pamata).
1693. gada maijā gubernators apturēja tiesas procesus un apžēloja visus aizturētos. 1697. gadā tiesneši oficiāli atzina, ka tiesa kļūdījusies. 1702. gadā visi šī procesa spriedumi tika anulēti kā nelikumīgi. 1706. gadā aktīvākā lieciniece Anna Putnama atzina, ka Sātans viņu maldinājis, liekot apsūdzēt nevainīgus cilvēkus.