Sveiks, sveiks lasītāj!
Iepriekšējie šīs sērijas raksti meklējami šeit:
http://spoki.tvnet.lv/vesture/Trepanacija-6500-gadu-pme/755741
Saki, urīns labs?! - Nu paprovē! 4000 gadu p.m.ē.10
318
0
Ar nelielu atkāpi no vēstures..
Attēlā redzamais komēdiķis Rodnijs Dangerfīlds (Rodney Dangerfield) reiz ir teicis: "Es dzeru pa daudz! Pēdējo reizi, kad nodevu urīnanalīzes, tajā bija olīve.."
Patiesībā, urīnanalīzes un medicīnas studiju procesā iegūtā informācija par urīnu kā marķieri dažādu slimību noteikšanai ir kā nopietna vēsture, tā ar joku un muļķību "piesitienu".
Pirmās liecības saistībā ar urīnanalīzēm tiek datētas ar 4000. gadu pirms mūsu ēras. Šumēru ārsts aprakstījis urīna analīžu paraugu pārbaudi uz māla tabletēm. Sanskrita medicīniskajos rakstos, aptuveni no 100. gada p.m.ē. aprakstīti aptuveni 20 dažādu veida urīns. Senajā Indijā jau ārsti eksperimentēja ar urīna paraugiem tādā līmenī, lai noteiktu vai cilvēkam nav slimība, kuru šodien zinām kā cukura diabētu (Diabetes mellitus), nosakot urīna garšu (par cukura diabētu liecināja urīns ar saldu piegaršu), kā arī, izlejot daļu parauga uz zemes, ja tas bija salds, tad skudras nāca uz urīnu.
Reklāma
Pirms modernās medicīnas aizsākumiem, vizuālu urīna pārbaudi dēvēja par uroskopiju. Viduslaikos, ārsti uroskopiju pielīdzināja teju vai maģiskai mākslai/spējām, jo uroskopijas laikā ārsti bija tērpušies garos halātos, urīnu iepildīja stikla traukos, kas bija līdzīgi mūsdienu mēģenēm un kolbām, tikai lielāki un trauku grozīja, virpināja pacienta acu priekšā pirms izteica savas prognozes un iespējamo diagnozi.
Piekopjot uroskopiju arvien biežāk, daudzi ārsti nemaz nedevās pie pacientiem un diagnozes uzstādīšanā balstījās tikai uz urīna analīžu paraugiem.
Renesanses laikā, urīna paraugi tika izmantoti, lai ne tikai iegūtu informāciju par pacienta veselības stāvokli, bet arī lai paredzētu nākotni, pieburšanai un tamlīdzīgām lietām! [Līdzīgi, kā zināms dara arī ar kafijas un tējas biezumiem 
]
Zināms, ka šodien urīna analīzēs viens no būtiskākajiem rādītājiem, kas tiek noteikts ir C reaktīvais olbaltums (CRO), kā paaugstināta koncentrācija urīna analīzēs liecina par infekcijas procesu organismā.
Mēdz būt gadījumi, kad pacientam tiek noteikta hematūrija (asins izdalīšanās ar urīnu), kas savukārt var liecināt par nierakmeņiem, nieru traumu vai audzēju urīnceļos (nierēs, urīnvados, urīnpūslī, prostatā vai urīnizvadkanālos).
Kā jau iepriekš minēju, cukura diabēts ir biežākais iemesls glikozes (cukura) klātbūtnei urīnā. Ir daudzi urīna testi, kurus var izmantot, lai palīdzētu apstiprināt kādas aknu vai vairogdziedzera slimības.
No vienkāršas šķidruma, šajā gadījumā, urīna skatīšanas traukā, pēc kā ārsti sāka apzināties, ka tādā veidā viņi var iegūt priekšstatu par iekšējiem procesiem un darbības traucējumiem organismā, urīna analīzes ir tās, kas var teikt ir tas, kas ir licis pamatus laboratoriskajai diagnostikai.
Līdz ar šiem notikumiem, urīna analizēšana uzņēma apgriezienus un ar 17. gs. uroskopija ir spirālveidā pieaugusi un tiek izmantota vēl šodien kā papildizmeklējums teju visos medicīniskajos notikumos.
Tev patiks šie raksti
