Šādi tādi Latvijas koki!3

Melnalksnis ir ātraudzīgs 1. lieluma, vasarzaļš koks, ar slaidu, taisnu stumbru un olveida vainagu. Melnalksni ir spēcīga, žuburaina sakņu sistēma. Miza gluda (vecākiem kokiem plēķšņaina), tumši brūna. Melnalksnis tīraudzēs aug vietās kur citas koku sugas pārmērīga mitruma dēļ nespēj augt. Nosusinātajos dumbrājos kur augsne nosēžas, celmi paceļas augstu virs zemes. Melnalkšņa saknes nostiprina upju un strautu krastus, pasargājot tos no izskalošanas. Uz saknēm izveidojas gumiņi, kas satur gaisa slāpekli piesaistošas baktērijas. Melnalksnis var sasniegt 30m augstumu un 120 gadu vecumu.

Parastā apse (Populus tremula L.) ir kārklu un vītolu dzimtas, apses un papeles ģinta suga. Latvijas lapkoku un jauktos mežos bieži sastopams koks. Apse ir koks, sasniedz līdz 40 m augstumu un 1 m stumbra diametru. Mūža ilgums 100-180 gadi, reti vairāk. Miza gluda, pelēka, vēlāk (no ap 50 g. vecuma) tumšāka un plaisaina.

Osis. Parastais osis ir vasarzaļš 1.lieluma koks ar spēcīgu sakņu sistēmu, taisnu, slaidu stumbru un pelēku vai brūnganu mizu. Koki sasniedz 40m augstumu, mūža ilgums līdz 350 gadiem. Oša audzes aizņem 1% no Latvijas mežu kopplatības.

Parastā zirgkastaņa, arī zirgkastanis (latīņu: Aesculus hippocastanum) - ir dekoratīvs zirgkastaņu dzimtas koks ar piramidālu vainagu. Pumpuri ļoti lipīgi, līdz 2,5 cm gari. Ziedi balti, ar sarkaniem vai dzelteniem plankumiem, sakopoti stāvās skarās vai ķekaros. Augstums: 10-15 m

Kļavas ir vasarzaļi kļavu dzimtas koki vai krūmi. Parastā kļava sasniedz 30 m augstumu un >4 m apkārtmēru.Miza brūnpelēka, vecākiem kokiem tumšāka, krevaina. Mūža ilgums 150 - 200 gadu. Rudenī lapas krāsojas oranždzeltenos un sārtos toņos.

Parastais pīlādzis vai sērmūkslis (Sorbus aucuparia) ir rožu dzimtas suga. Tas ir Latvijā bieži sastopams koks vai krūms. Vasarzaļš neliels (līdz 20 m) lapkoks vai krūms. Miza pelēka, gluda. Lapas nepāra plūksnaini saliktas no pāriem iegareni lancetisku lapiņu. Ziedu daudz, lielā ziedkopā. Tie balti un smaržīgi. Auglis - oranžsārts, ieapaļš un sulīgs, atgādina ogu. Zied maijā, jūnija sākumā.

Vītoli (Salix) ir vītolu dzimtas ģints. Šajā ģintī ietilpst ne tikai vītolu sugas, bet arī kārkli. Vairums sugu aug ziemeļu puslodes mērenajā joslā. Tikai neliels sugu skaits aug tropu un arktiskajā joslā. Vītolu ģints sugas bieži aug upju vai ezeru krastos. Vītolu ģintī ir aptuveni 400 sugas. No tām 18 sugas aug Latvijā.

Parastais kadiķis (Juniperus communis) arī paeglis ir vienmāju skujkoks. Mūžzaļš neliels (līdz 10 m) skujkoks vai krūms. Parastais kadiķis aug purvos un sausās vietās, skujkoku mežos, mežmalās. Lielākais Latvjas kadiķis: Rietekļa kadiķis, apkārtmērs ir 2,8 m, augsts 9,5 m.