Šodien nolēmu pievienot rakstu par Latvijā sastopamiem kokiem!
Latvijas mežos sastopamas pāri par 50 vietējām koku un krūmu sugām.
Tālāk būs drusku sīkāk par dažiem no tiem!
Ceru, ka būs interesanti!
Šādi tādi Latvijas koki!3
45
1
Parastais ozols (latīņu: Quercus robur) ir vienīgā dižskābaržu dzimtas suga Latvijā savvaļā. Augļi rieksti (tautā saukti par zīlēm jeb ozolzīlēm). Senāk uzskatīts par vīrišķības simbolu. Ozols var sasniegt 40m augstumu un 800 gadu vecumu.
Latvijā ir sastopami atsevišķi augoši koki, no kuriem daudzi sasnieguši dižkoku izmērus t.i. vismaz 4m apkārtmēru 1,3m augstumā no zemes. Kaives (Senču); stumbra apkārtmērs: 10m, augstums; 16m Tukuma raj. Sēmes pag.Resnākais koks Baltijā. Sējas; stumbra apkārtmērs:9m, augstums 22m Rīgas raj. Sējas pag.Otrs resnākais koks Baltijā. Kaņepju; stumbra apkārtmērs 9,2m, augstums; 16mValkas raj. Jērcēnu pag.
Reklāma
Parastā liepa (latīņu: tilia cordata) ir līdz 30 m augsts liepu dzimtas koks ar plašu vainagu. Liepa tiek uzskatīta par sievišķības simbolu. Izaug milzīgi varenas un dižkoku skaita un resnuma ziņā ieņem otro vietu (16%), tūlīt aiz ozola.
Visresnākā Latvijas liepa ir Valdemārpils elku liepa pie Sasmakas ezera. Tās stumbra apkārtmērs celma augstumā (30 cm virs zemes) bija sasniedzis 8,8, m, bet sakarā ar dobuma trupi apkārtmērs samazinājās līdz 8 m. Slavenās liepas augstums- 22 m, kuplums jeb vainaga projekcija - 19 x 22 m.
Bērzi (Betula) ir bērzu dzimtas (Betulaceae) lapu koku, krūmu vai puskrūmu ģints. Bērzi aug tikai Ziemeļu puslodē, tas ir, Eiropā, Āzijā līdz Himalaju dienvidiem un Ziemeļamerikā; Latvijas teritorijā tie ir vieni no izplatītākajiem kokiem.
Reklāma
Nokarenais bērzs. Tas ir līdz 35 m garš, vasarzaļs koks. Miza balta, veido tipisku, noplēšamu tāsi. Vecāka miza plaisājoša, melni krevaina. Jauni zari nokareni, kaili, klāti ar kārpveidīgiem dziedzeriem. Lapas veselas, rombiskas ar zobainu malu. Zied lapām plaukstot maijā. Auglis - spārnains riekstiņš.
Purva bērzs. Tas ir līdz 30 m gars, vasarzaļs koks. Miza gandrīz vismēŗ balta, veido tipisku, noplēšamu tāsi. Tikai jaunu zaru miza sārti brūna. Lapas veselas ar zobainu malu, gals nosmailots. Pamats ķīļveidīgs vai sirdsveidīgs. Jaunās lapas apakšpusē un atvases lipīgas un apmatotas. Vienmājas augi ar viendzimuma ziediem spurdzēs. Zied lapām plaukstot aprilī, maijā. Vīrišķās spurdzes izveidojas jau rudenī. Auglis - spārnains riekstiņš.
Zemais bērzs Ierakstīts Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā. Tas ir līdz 3 m garš, vasarzaļš krūms. Miza brūna. Lapas veselas, olveidīgas ar nevienādi zobainu malu. Zied, lapām plaukstot, aprīlī, maijā. Augļu spurdzes stāvas, līdz 15 mm Zemais bērzs (Betula humilis Schrank) ir bērzu dzimtas krūms. Latvijā diezgan reti sastopams. īsas. Auglis - spārnains riekstiņš.
Reklāma
Pundurbērzs (Betula nana) ir bērzu dzimtas suga. Latvijā reti sastopams krūms. Ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā 2.kategorijā.Tas ir līdz 0,5 m (retāk līdz 1 m) zems, vasarzaļs krūms. Miza brūna. Zari pacili. Lapas veselas, apaļas ar sīkzobainu malu, līdz 1,5 cm garas. Zied aprīlī, maijā. Auglis - spārnulis.
Parastā priede (Pinus sylvestris L.) ir vienmāju priežu dzimtas skujkoks. Plašāka izplatīta kokaugu suga Latvijā. Parastās priedes mūža ilgums ir 200-500 gadu. Tā var sasniegt līdz 40 m augstumu. Parastā priede sāk ziedēt 10-25 gadu vecumā. Priedes aug purvos un sausās vietās. Augstākās priedes Latvijā sastopamas Tērvetes dižsilā (Ds) 46m. Priedes mūža ilgums var sasniegt 350 gadus. Priede ir Latvijā visizplatītākā koku suga, priežu audzes aizņem 38% no mežu kopplatības
Tev patiks šie raksti
