Rīgas radio un televīzijas tornis jeb Zaķusalas televīzijas tornis atrodas Latvijas galvaspilsētā Rīgā, Zaķusalā. Torņa augstums ir 368 metri un tas ir ne tikai augstākais Baltijas valstīs, bet arī visā Eiropas Savienībā un trešais augstākais Eiropā. Torņa celtniecība tika uzsākta 1979. gadā un fiziskā celtniecība tika pabeigta 1984. gadā, tomēr turpinājās torņa aprīkošana un tikai 1986. gadā, no torņa sākās televīzijas un radio translācija, tomēr pilnībā celtniecības darbi tika pabeigti tikai 1989. gadā.
Rīgas rādio un televīzījas tornis1
29
0
1. Ceļš no idejas līdz realizācijai bija ļoti garš. Pirmās dokumentālās liecības par jaunas Rīgas radio un televīzijas stacijas celtniecības nepieciešamību atrodamas jau 1967. gada Latvijas PSR Ministru padomes 30. jūlija lēmumā. Jau tajā laikā bija skaidrs, ka vecā TV stacija, kas atradās bijušajā Jelgavas teātrī Āgenskalnā nav piemērota televīzijas vajadzībām. Tehniskajā pamatojumā par torņa celtniecību tika izvirzīti sekojoši mērķi: jāpalielina pārraidāmo televīzijas un radio programmu skaits no divām līdz četrām, ievērojami jāpalielina apraides zonas, jāuzlabo televīzijas un radio apraides kvalitāte, tornis nepieciešams arī speciālo (valsts nozīmes, militārās, civilās aizsardzības u.c.) sakaru nodrošināšanai.
2. 1972. gada beigās, kad atkal aktualizējās jautājums par televīzijas stacijas celtniecību Rīgā, no Maskavas Sakaru projektēšanas institūta ieradās galvenais inženieris Škuds un galvenais speciālists Ostrovskis. Pirms viņu atbraukšanas jau bija izraudzītas vairākas vietas, kurās varētu būvēt televīzijas torni, - gan Bābelītes ezera apkaimē, gan Baložkalnā, gan Ulbrokā un citur. Kad abi Maskavas speciālisti ieradās Rīgā, viņi nekavējoties sāka apbraukāt ieteiktās vietas, bet tālāk par pirmo netika. Pie Bābelītes ezera abi speciālisti aplūkojot apkārtni atzina, ka šī vieta nav piemērota. Viņi uzsvēra, ka televīzijas torņi vairs netiekot celti tikai kā tehniskas būves, bet arī kā tūristu objekti ar skatu laukumu un restorānu. Speciālisti atzina, ka televīzijas tornim ir jāatrodas Rīgas centrā, un vispiemērotākā vieta, esot uz kādas salas, kuru viņi redzējuši, braucot no lidostas. Tā izrādījās Zaķusala.
Reklāma
5. Juris Grapmanis atceras, ka viņš kopā ar abiem speciālistiem bijis ielūgts uz tikšanos pie tā laika Rīgas galvenā arhitekta Gunāra Asara, kura kabinetā uz grīdas bija uzbūvēts milzīgs Rīgas makets ar divām augstuma dominantēm - Viesnīcu Latvija un Preses namu. Lai izveidotos skaists trīsstūris, Asaris bija iespraudis puļķi Zaķusalā. Tā, lūk, izrādījās, ka šo kungu intereses sakritušas un viņi uzreiz atraduši kopīgu valodu. Tikai Asaris teicis, ka jāiepazīstas ar ģeoloģiskajiem datiem, lai noskaidrotu, kādā dziļumā sākas cietais pamats, kas ir svarīgi šādas augstas un smagas celtnes būvniecībā.
Reklāma
6. Bija nepieciešams arī valdības atbalsts. Visus iepriekšminētos kungus un tā laika sakaru ministru Aleksandrovu uzaicināja vizītē Ministru padomes priekšsēdētājs Jurijs Rubenis. Pa ceļam Jurim Grapmanim kāds iespieda rokā mapi ar papīriem, kuru viņš, steigā neapskatījis, ielika portfelī. Rubenim tika izstāstītas visas vēlmes, ka tornim ir jābūt tūristiem pieejamam, labi redzamam no visām pilsētas pusēm, tik izteiksmīgam, lai tas kļūtu par Rīgas simbolu. Rubenis akceptēja gan ideju, gan izvēlēto vietu. Viņš teicis, ka, lai gan lietuvieši un igauņi jau ir sākuši būvniecību, toties Latvijā tornis būs oriģinālāks un pamatīgāks. Kad visi bija izgājuši no kabineta, Juris Grapmanis ielūkojies portfelī, lai noskaidrotu, kas tie par papīriem, kas viņam pēdējā brīdī iedoti. Tas izrādījās ģeoloģiskais slēdziens, kurā bija norādīts, ka cietie pamati, uz kuriem var balstīt celtni, atrodas aptuveni 25 metru dziļumā. Tas, protams, bija liels trieciens, kas sadārdzināja un sarežģīja celtniecības gaitu, bet atkāpties vairs nevarēja - valdība jau bija akceptējusi celtniecību.
Tev patiks šie raksti
