No šodienas sāku jaunu rakstu sēriju - par bērnu dzelzceļiem. Iedvesma rakstīt atnāca no tēva atmiņām.
Līnijas garums: 2,1 km
Diemžēl no līnijas mūsdienās ir palikuši tikai ēku jumti kur nokrituši uz zemes un daži melnbaltie stabiņi.
Bērnu dzelzceļš Rīgā atvērās 1956. Gada 22. jūlijā
Ja būs atsaucība taps raksts ar to kā bērni strādāja šajā dzelzceļā.
Pašlaik izjauktā bērnu dzelzceļa līnija gāja Mežaparka teritorijā, prakstiski paralēli posmam Sarkandaugava – Mangaļi Vidzemes līnija. Līnijas vadība atradās stacijā Komjauniešu jeb Komjaunatnes (Комъяуниешу ) pie kuras no stacijas Sarkandaugava veda piebraukšanas ceļi, izveidojusies trīssliežu sliede (трехниточный) http://railways.id.ru/glossary/3line01.jpg savienojot sliežu platumus 1520/750 mm (kartē atzīmēts ar sarkanu krāsu.
Līnijai bija divas gala stacijas – Komsomoļskas (Комсомольская) un Skolas, kā arī vienu pasažieru platformu starp abām pieturām – Pionieru.
Celtniecības laikā uz līnijas darbojās no Viļņas saņemtā koomenskas lokomotīve tipa 86, Lietuvā nesājošais vārdu T3-78 (rūpnīca № 4757 uzbūvēta 1914. Gada) un necik divmastu kravas platformām. Šis sastāvs vēl gandrīz gadu pēc dzelzceļa līnijas atvēršanas atradās uz dzelzceļa, bet neizmantojās un rezultātā tika norakstīts.
Pirma lokomotīve kura tika izmantota uz Rīgas bērnu dzelzceļa priekš vilcienu pārvadāšanas kļuva lokomotīve Гр-322 dabūta no Gulbenes depo. Pats vilciens bija veidots no diviem vai trijiem četrgaitu pasažieru vagoniem, uzbūvētiem 1930-31 gadam, Liepajas kara ostas darbnīcās un viena nezināma pasažieru vagona, izgatavota uz vieglu rūpniecisku ratu bāzes.
1957. gada maijā sastāvu papildināja lokomotīve ТУ2-077 dabūta neatkarīgi no rūpnīcas.
1960. gadā vecie pasažieru vagoni tika norakstīti un viņus nomainīja četri metāla vagoni Pafawag.
1964. gadā līnija atteicās no tvaika spēka. Lokomotīve Гр-322 tika atdota Liepājas depo. Vienīgā lokomotīve bērnu dzelzceļā palika lokomotīve ТУ2-077. Tā strādāja līdz 1966 gadam, ta tika atdota depo Tallina- Väike, bet pēctam 1972. Gadā Zaporožjas Bērnu dzelzceļam , vietā tika atdota lokomotīve ТУ2-093.
1968. gadā tika veikta vēl viena lokomotīvju maiņa ar Lietuvas depo „Paņevežas” uz turieni tika sūtīta lokomotīve ТУ2-093 un vietā saņemta lokomotīve ТУ3-035, kura Rīgas bērnu dzelzceļā darbojās līdz 1971. gadam. (pēdējā šāda lokomotīve nonāca Tbilisas bērnu dzelzceļā.)
Tajā pašā gadā līnija no Igaunija dabūja lokomotīvi ТУ2-244 un vēl pēc gada - ТУ2-273. Šīs lokomotīves dzelzceļā nostrādāja līdz tā slēgšanai. (Jau darbošanās laikā Rīgas bērnu dzelzceļā lokomotīve ТУ2-244 tika neskaitāmas reizes modernizēta Zasu lauka depo kur tā ieguva vārdu ТУ2м, kas radīja apjukumu, jo tāds vārds jau sen tika dots motorvagonam ТУ2м.)
60desmitajos gados uz platformas „Pionieru” notika ugunsgrēks, iznīcinot visus stacijas uzstādījumus. Tomēr vilcieni vēl ilgu laiku apstājās pie šīs platformas. 1982. gadā likvidēja pieturvietu „Pionieru”.
Attēlā likvidētā platforma "Pionieru".
dažas kļudas nevis divmastu vagoni bet divasu tāpat arī četrasu un nevis šūpošanās gultņi bet slīdes gultņi
