Ierakumus, tāpat kā zemnīcas, veidoja 1. Pasaules kara laikā blakus tranšejām ar mērķi aizsargāt karavīrus uzbrukuma gadījumā. To izmērs atšķīrās un dažās varēja patverties pat 10 cilvēku. Britu armijas rokasgrāmatā par zemnīcu veidošanu bija ieteikts tās veidot 0,6 līdz 1,4 m platas un ar vismaz 25 cm biezu zemes pārklājumu. Zemnīcas izmantoja kā pazemes patversmes, kur atpūtās kā karavīri, tā arī virsnieki. Uzskatīja, ka zemnīcas ir drošākas par atrašanos zem atklātas debess un sniedza aizsardzību ne tikai pret laikapstākļiem, bet arī pretinieka artilērijas uguni, tomēr nebija retums, ka tiešā trāpījuma rezultātā gāja bojā vai tika ievainoti visi zemnīcas iemītnieki. Karam turpinoties arī zemnīcu izmēri kļuva lielāki. Tajās varēja izvietoties pat vesels bataljons, lielākās zemnīcas arī kalpoja par štābu un tās tika izvietotas tālāk no pretinieka uguns līnijas.
Retas bildes no 1. pasaules kara ierakumiem9
Franču zemnīca "The Chalet"
Pret piparu gāzi aizsargājošs ierakums "Bungalo priekš diviem"
Komandieris Rumpf, rakstot pie galda vācu veidotas zemnīcas ārpusē
Karavīru uzbūves miniatūras Lilliput un Blefuscu diorāmas, divas iedomu salu nācijas no "Gulivera ceļojumiem"
Vācu karavīri, lasot The Daily Mail Wieltje ierakumos , austrumos no Ipras, 1915
Vācu novērošanas punkts Beļģijas frontes līnijā. 1917
Kāds karš? Visas mājas ērtības medicīnas virsnieka zemnīcā. Pārsteidzošs "dārzs" ar dekoratīvo čūsko un pīto aptūpas krēslu. 1917
Landvēra virsnieki apkārt galdam ar Svētā Niklasa attēlu. 1915