Radioaktivitāte1

Beta starojums ir elektroni

Nelieli radioaktīvie atomi, piemēram, tritijs, izstaro radiāciju elektronu veidā.

Tritijam jeb pārsmagajam ūdeņradim atoma kodolā ir 2 neitroni un viens protons. Atoms iegūst stabilitāti, pārveidojot vienu neitronu par protonu, un tādējādi izstarojas elektrons. Ūdeņraža atoms ir pārtapis par stabilu hēliju - 3, un sabrukšanas process apstājas.

Gamma starojums ir elektromagnētiskais vilnis

Daudzi vidēji lieli radioaktīvi atomi, piemēram, kobalts - 60, izstaro gamma starojumu. Tas parasti rodas divos posmos.

No kobalta - 60, tam sabrūkot, vispirms rodas cits elements - niķelis - 60, un izstarojas elektrons (beta starojums). Arī niķelis - 60 ir radioaktīvs, un tas stabilizē pats sevi jeb sabrūk, radot gamma starojumu, kam ir par gaismu īsāks viļņa garums.

Radioaktīvais starojums, iekļūstot organismā, var šūnas molekulas jonizēt - sadalīt vairākās dažādi lādētās daļiņās

Alfa starojums ir lielas daļiņas, ko āda itin viegli aiztur, tomēr, ja tas iekļūst organismā kopā ar ēdienu vai ieelpoto gaisu, tas ir ļoti kaitīgs.

Beta starojums veido elektroni, ko spēj aizturēt, piemēram, alumīnija plāksne. Tiešs starojums nonāk ādā, kur var veicināt vēža rašanos, tomēr visbīstamākais tas ir tad, ja ieēdam vielas, kurās sabrukšana vēl notiks.

Gamma starojums ir īsviļņu gaisma, kas viegli iekļūst ķermenī, bet ir mazāk bīstama, nekā citu veidu stari, jo kustās ātri. To spēj aizturēt svina plāksne.

Radioaktivitāte iznīcina...

Radiācija var nonāvēt organisma šūnas un mainīt DNS tā, ka cilvēks saslimst ar vēzi. Kaitējums ir atkarīgs gan no radiācijas veida, gan devas. Lai novērtētu risku, speciālisti izmanto jēdzienu ''efektīvā radiācija'', ko mēra zīvertos. Tā raksturo starojuma iedarbību uz dzīvajiem organismiem.

8 zīverti nogalina visus apstarotos cilvēkus, jo izraisa akūtu staru slimību.

4 zīverti nogalina pusi apstaroto cilvēku.

1 zīverts par 50% palielina iespēju saslimt ar vēzi.

0,1 zīverts par 2% palielina iespēju saslimt ar vēzi.

0,02 zīverti ir maksimālā ikgadējā deva, kādai drīkst būt pakļauti atomrūpniecībā strādājošie.

0,003 - 0,005 zīverti ir deva, kādai ik gadu tiek pakļauti piloti kosmiskā starojuma dēļ.

0,0024 zīverti ir vidējais fona starojums uz Zemes.

Lai zinātu cik radioaktīva ir Eiropa, ieskaties šeit - https://remap.jrc.ec.europa.eu/GammaDoseRates.aspx

Un dziedē...

Radioaktīvais marķieris atrod audzēju.

Pozitronu emisijas tomogrāfija izmanto radioaktīvu marķieri, lai atklātu audzējus. Pirms procedūras slimnieks apēd vīnogu cukuru, kurā floura atomiem ir īpaši daudz radioaktīvo kodolu. Vēža šūnas izmanto vairāk cukura, līdz ar to arī vairāk marķiera, nekā veselās šūnas. Flours - 18 sabrūkot izstaro pozitronus, ko reģistrē tomogrāfs, atklājot audzēju.

Starojums noārda audzēju

Vēža šūnas var nogalināt, ievadot organismā radioaktīvas vielas. Viena no metodēm ir tā dēvētā brahiterapija, kurā kapsulu ar radioaktīvu vielu ievada audzējā vai tieši blakus tam. Salīdzinājumā ar tradicionālo apstarošanu šai terapijai ir tā priekšrocība, ka starojums koncentrējas vēža skartajā apvidū un iznīcina mazāk veselo šūnu. Šo metodi biežāk lieto, lai ārstētu dzemdes kakla, prostatas, krūts un ādas vēzi.

*BONUSS

Krievu izlūkdienesta aģenti tiek turēti aizdomās par bijušā kolēģa saindēšanu ar radioaktīvo vielu poloniju - 210. 2006. gada novembrī bijušais VDK aģents Aleksandrs Ļitviņenko Londonā sastapās ar diviem krieviem, kuri, pēc britu apgalvojumiem, pievienoja viņa tējai poloniju. Ļitviņenko pēc trim nedēļām nomira ar akūtu staru slimību, ko izraisa šī radioaktīvā viela.