Parastai saprašanai tas liekas fantastiski un neaptverami. Turcijas teritorijā atrodamas pazemes pilsētas, kurās, kā domā zinātnieki, savulaik dzīvojuši pundurcilvēciņi, ko auguma dēļ varētu dēvēt arī par rūķīšiem. Pilsētas zemes dzīlēs iestiepjas pat desmitiem stāvu dziļumā un savstarpēji savienotas ar tuneļiem...
Pundurīšu pazemes pilsētas.13
115
2
Pēc analoģijas ar virszemes augstceltnēm, ko pierasts saukt par debesskrāpjiem, būves, laikam, varētu dēvēt par pazemesskrāpjiem. Pētnieki aplēsuši, kašādu senlaikos apdzīvotu vietu esot daudz. Turcijas pazeme slēpjot apmēram 200 rūķu pilsētu. Un arheoloģiskie izrakumi nevis vieš skaidrību, bet gan uzdod aizvien vairāk mīklu...
Acīmredzamais un neticamais
...Te vajag pieliekties, te tunelis ir ļoti šaurs, tur var līst tikai uz vēdera. Te ir krūku noliktava, kur kādreiz glabāts vīns, bet tālāk - viesnīca tiem, kuri ieradušies no citām pilsētām. Lai gan viss atrodas dziļi pazemē, elpot joprojām nav grūtāk kā virs zemes. Lielisku ventilāciju tie senie cilvēki ierīkojuši! Labirintus un telpas gan viņi apgaismojuši ar lāpām. Diez kā viņi te bez saules gaismas izaudzējuši pat dārzeņus?
Tas ir nebijis tūrisma paveids - viesnīcas īpašnieks ''privatizējis'' ieeju pazemes pilsētā un ved interesentus lejup pa nebeidzamiem tuneļiem. Jo dziļāk, jo kļūst vēsāk, pat elpa gaisā redzama, bet alu valstība tur tikai īsti sākas. Mērogi pārsteidz. Kā gan pirms daudziem simtiem vai pat tūkstošiem gadu bijis iespējams pazemē izbūvēt īstas megapoles? Turklāt akmenī izcirst kanālus tā, lai uz apakšzemes pilsētām novirzītu upju ūdeni. Kas spēja atrast tādus iežus, lai, ar tiem izliekot telpu sienas, tur būtu vēsi vasarā, bet silti ziemā? Milzīgas dzīvojamās telpas ar ventilācijas šahtām un apkuri nelielu pavardu veidā bija paredzētas tūkstošiem cilvēku. Un to visu pazemē savieno sazarota eju sistēma 80 metru zem zemes.
Reklāma
Arheologi ir pārliecināti, ka izrakumu gaitā atklāta tikai neliela daļa pazemes būvju; tālāk dziļumā esot vēl vismaz 20 stāvi. Derinkuju ir lielākā pazemes pilsēta, kas izvietota Nevšehiras provincē. Pavisam Turcijā - galvenokārt Kapadokijas apvidū - pazemē jau atrasts ap 200 apdzīvotu vietu. Zinātnieki joprojām netiek gudri, no kurienes radusies šī zemes dzīļu impērija, kas to izbūvējis un kas tur īsti dzīvojis.
Nevšehiras arheologs, profesors Suleimans Komoglu skaidro: ''Oficiāli Kapadokijas pazemes pilsētas skaitās pirmo kristiešu patvērums. Viņiem bijis jāslēpjas jau kopš imperatora Nerona laikiem, kad tos vajāja romieši. Taču tas gluži nav taisnība. Kristieši alu pilsētas atrada jau gatavā veidā, tikai - bez iedzīvotājiem. Tas notika pēc tam, kad tika uzietas labirintu ejas. Pēc Turcijas Kultūras ministrijas vērtējuma, pazemes pasaule pastāvējusi jau 6.gs. pirms mūsu ēras - laikā, kad valdījis Frigija Midass, kurš, kā vēsta leģenda, spējis jebkuru lietu pārvērst zeltā. Pazemes iemītnieki ne tikai uzcēluši augsti attīstītas pilsētas, kas spirālveidā ietiecas zemes dzīlēs virzienā uz zemeslodes centru, bet tās savstarpēji savienojuši arī ar tuneļiem. Katrs no tiem ir tik plats, ka pa to brīvi varēja pārvietoties zirgu pajūgs. Uz diezgan daudziem jautājumiem zinātnieki atraduši ticamas atbildes, taču neatbildēts ir jautājums: kas tā bijusi par civilizāciju?''
Kāpēc slēpties no cilvēkiem?
Apskatot četras no pazemes pilsētām - Derinkuju, Kaimakli, Ozkonaku un Hazimiru - patiešām rodas iespaids: jo dziļāk zem zemes, jo vairāk, ko redzēt. Pompozi vestibili svinīgām uzņemšanām, produktu noliktavas, vīna pagrabi un pat nožogojumi dzīvniekiem. Jā, arī pazemes pilsētās turēja zirgus, govis un cūkas. Neizskatās, kā būvēts īslaicīgam patvērumam, redzams, ka cilvēki iekārtojušies uz palikšanu. Ir pazīmes, ka pazemē svinējuši svētkus, precējušies, dzemdējuši bērnus. Par vienu no tādām pilsētām - Anabasisu - jau 4.gs.p.m.ē. minēts romiešu hronikā (tā sauktajā Ksenofonta grāmatā): ''Mēs Anabasisu pamanījām nejauši un brīnījāmies par tās izmēriem. Tuneļi, kas ved leju, ir tik plaši, ka tur varētu iedabūt pat ziloni. Un daudz mazu un lielu kāpņu, milzīgas akas, pazemes laukumi publiskām dejām. Šīs pilsētas izveidotas tā, lai no zemes virspuses tās neviens nepamanītu. Jo cilvēki bija turienas iedzīvotāju ienaidnieki.''
Vai rūķi patiešām bijuši?
Losandželosas arheoloģijas speciālists Rauls Saldivārs, kurš jau piecus gadus dzīvo un strādā Nevšehirā, apgalvo: ''Kristieši šīs telpas jau atraduši tukšas. 2008. gadā veicām radioloģisko oglekļa analīzi, kas parādīja, ka megapoles klintīs izcirstas pirms apmēram 5000 gadu. Atsevišķas celles izmantotas par bankām, tur uzglabāts tonnām zelta. Izrakumu gaitā virzemē izcelts daudz mājdzīvnieku kaulu, bet nav atrasts itin neviena iedzīvotāja skelets. Pagaidām nav izdevies izskaidrot, kāpēc bijis vajadzīgs pazemē būvēt tik milzīgas pilsētas un kāpēc iedzīvotāji uzskatījuši par labāku dzīvot pustumsā, nekad neieraugot saules gaismu. No kā un kāpēc viņi slēpušies? Iznāk, ka pazemē pastāvējusi atsevišķa, pilnīgi cita pasaule. Un - vai tas bijis tikai Turcijā? Nav taču neiespējami, ka šādas pilsētas varēja būt pa visu zemeslodi...''
Tev patiks šie raksti
