Psihiatrisko slimnīcu stāsti35

Eastern State Penitentiary bija pirmā labošanas iestāde, kas domāta psihiski slimiem noziedziniekiem. Šeit dažādi slepkavas, izvarotāji un citi likumpārkāpēji, kuri tika atzīti par slimiem, izcieta sodu par saviem noziegumiem un izgāja dažādus "ārstēšanās" kursus. Visi ieslodzītie atradās vieninieka kamerās, bet, ja tos vajadzēja kaut kur aizvest vai pārvietot, tad uz galvas tika uzvilkts šāds maiss. Tas nodrošināja šo cilvēku anonimitāti. Ideālā gadījumā bija paredzēts tā, ka neviens ieslodzītais nekad neieraudzītu cita ieslodzītā seju.

Katatoniskais stupors ir stāvoklis, kura laikā rodas muskuļu tonusa pieaugums un cilvēkam var rasties pilnīgs sastinguma stāvoklis, kas var ilgt dažas dienas un pat mēnešiem ilgi. Raksturīgs arī tā saucamais negatīvisms - pretošanās dažādiem norādījumiem (piemēram, slimnieks neēd, neatbild), mutisms (atteikšanās runāt), kā arī katalepsija jeb vaskvalkanība (ķermenis vai atsevišķi locekļi sastingst, paliek ilgstoši tādā pozā, kādā tos nostāda, kaut arī šī poza ir neērta un prasa lielu muskuļu piepūli - ilgstoši neiztaisnojas pacelta kāja, saliekta roka; pazīstama arī tā saucamā balerīnas poza). Bildē redzamais cilvēks atradās katatoniskā stupora stāvoklī un šādā pozā nostāvēja vairākas stundas. Visai bieži sastopams stāvoklis šizofrēnijas pacientiem.

Diatermija ir medicīnā sastopams termins, kas apraksta ārstēšanas veidu, izmantojot galvanizētus elementus, kas elektrības iespaidā uzsilst un it kā rada kaut kādu terapeitisku efektu. Visbiežāk to izmanto muskuļu relaksācijas panākšanai. Bildē redzama šīs metodes izmantošana uz psihiski slima cilvēka 1920. gados. Tolaik domāja, ka šāda metode varētu nomierināt ne tikai muskuļus, bet arī prātu. Par laimi ārsti drīz vien atzina šo metodi par nedrošu un pārtrauca to lietot. Jāpiemin, ka šo varētu uzskatīt par vienu no nekaitīgākajām seno laiku ārstēšanas metodēm psihiatriskajās slimnīcās.

Pilgrama Psihiatriskais centrs atrodas Longailendā, ASV. Savos ziedu laikos šajā psihiatriskajā slimnīcā uzturējās līdz pat 14000 pacientu. Slimnīca kļuva pazīstama ar savām ekstrēmajām un bieži vien nežēlīgajām ārstēšanās metodēm. Lobotomijas un elektrošoka terapijas bija ierasta lieta un to uz savas ādas izbaudīja gandrīz ikviens šī centra apmeklētājs. Ar laiku slimnīcas ārsti sāka špricēt pacientiem insulīnu vai metronidazolu, radot mākslīgu komu. Nereti tas bija ārstu veids kā atbrīvoties no nevēlamiem pacientiem. Lielākā daļa pacientu atradās šādos trako kreklos kā bildē un dienas pavadīja bez īpaši efektīvas ārstēšanas. 

West Park Mental Hospital tika atvērts 1920. gados un tajā varēja uzturēties līdz 2000 pacientu. Mūsdienās slimnīca ir gandrīz pamesta, taču tās morgā uz galda vēl aiz vien var atrast vaskā iekausētus cilvēka smadzeņu gabaliņus. Ar ļoti asu nazi šie gabaliņi tika sagriezti plaņi, plāni un tad speciāli krāsoti, lai tos varētu pētīt zem mikroskopa. Psihiski slimo pacientu galvas smadzeņu pētīšana tika uzskatīta par vienu galvenajām metodēm, lai atklātu saslimšanas cēloni. Ārsti cerēja ieraudzīt slimības radītās sekas vai cēloņus tiešā veidā galvas smadzenēs. Lai gan dažreiz tas izdevās, bieži vien nekādas izmaiņas nebija redzamas un slimības cēlonis palika mīkla.

Waverly Hills Sanatorium mūsdienās uzskata par vienu no spokainākajām vietām visā ASV. Milzīgais ēku komplekss, kurā reiz ārstējās un mocījās vairāki tūkstoši cilvēku, patiešām ir kļuvis par īstu elli zemes virsū. Viens no populārākajiem spokiem, kas šeit "mīt" ir kāda medicīnas māsa, kura bija stāvoklī, bet izdarījas pašnāvību 502. slimnīcas istabā. Leģenda vēsta, ka māsa palika stāvoklī no kāda ārsta, bet viņš, par to uzzinot. nevēlājās nekādu saistību ar māsu, kuru sauca Mērija Lī. Vēl šodien Mērija Lī klīst ap 502. palātas koridoriem un dažiem laimīgajiem atļauj uz sevi paskatīties.