Saldus.
No 1934.g līdz 1936.gadam, Saldus pareizticīgo draudzē kalpoja virspriesteris Nikolajs Žunda un psalmotājs Jakovs Načis.
Pr.N.Žunda dzimis 1913.gadā Ilūkstes apriņķī, bet J.Načis 1912.gadā Daugavpils apriņķī.
1934.gadā Nikolajs Žunda tiek iesvētīts par priesteri. Iesvētīšanas aktu veic Rīgas un visas Latvijas arhibīskaps Jānis Pommers.( J.Pommeram šī ir pēdējā iesvētīšana, jo tā paša gada oktobrī viņš tiek noslepkavots-sadedzināts savā privātmājā). Pēc iesvētīšanas pr.Žunda tiek norīkots kalpošanā uz Saldus pareizticīgo draudzi. Kalpot pie sevis uz Saldus draudzi, pr.Žunda uzaicināja Grīvas draudzes psalmotāju Jakovu Nači. J.Načis izcēlās ar labu balsi un spēcīgu dziedāšanu. Tā Saldū kalpošanu uzsāka gan pr.Žunda , gan psalmotājs Načis.
1936.gadā, sakarā ar Daugavpils priestera Augustīna Pētersona izvirzīšanu Rīgas un Visas Latvijas metropolīta amatam, Saldus priesteri Žundu pārceļ kalpošanā uz Daugavpils Borisa un Gļeba katedrāli, viņam seko arī Jakovs Načis.
1938.gadā Jakovs Načis tiek iesvētīts par priesteri, un tiek norīkots kalpošanā uz Sausnējas draudzi, pēc tam līdz kara sākumam kalpojis arī par priesteri Liepājā.
Kad 1940.gadā Latviju okupēja Padomju karaspēks, un sākās plaši garīdzniecības aresti. J.Načis pabrīdinājis draudzi, slepus devās uz rīgu, tādejādi izglābās no aresta.
Vācu okupācijas laikā gan pr.Žunda , gan pr Načis tiek iekļauti darbam Pleskavas misijas ietvaros.
nikolajs Žunda tika iecelts par Pleskavas misijas biroja vadītāju, bet J.Načis par dekānu Lugas apgabalā.
1944.gadā Pleskavas misija tiek evakuēta, jo vācu karaspēks atkāpās uz Latvijas teritoriju. Abi garīdznieki kopā ar citiem atgriezās Rīgā. Priesteris Žunda turpināja kalpot Ilūkstē, bet pr.Načis Liepājā.
1944.gadā ČEKA apcietināja pr.Žundu, un 1945.augustā tika apcietināts arī J.Načis.
Abi Saldus garīdznieki, lai gan atsevišķi, bet tika tiesāti pēc PSRS kriminālkodeksa 58.panta- par sadarbošanaos ar pretpadomju varu!
Pr.N.Žundam tika piespriesti 25 gadi Krasnojarskas apgabala Dudinkā. 1953.gadā pr.Žunda nomirst, oficiālais nāves iemesls- tuberkoloze.
Pr. J.Načim piesprieda 10 gadus izsūtijumā Komi apgabalā, Intas nometnē.
1958.gadā pr.Načis pārceļas uz Murmanskas apgabalu, un sāk kalpot vietējā draudzē.
1960.gadā saņēma atļauju atgriezties latvijā. Atgriezies Latvijā viņš atsāk kalpot Saldus un Aizputes draudzēs (no 1960-1966g.)
1966.gadā pārcelts kalpošanā uz Rīgu.
1980.gadā par pr.Nači sāk interesēties valsts drošības birojs, un septiņdesmit piecus gadus vecais garīdznieks tiek norīkots darbam uz Rīgas Sv.Trijādības katedrāli.
Jakovs Načis nomira 1991.gadā Rīgā.
Tā Saldū sākās divu garīdznieku ceļš , bet pēc tiesas spriedumu pasludināšanas tas vairs nekad nekrustojās.....
Uzziņai
Pleskavas Pareizticības misijas mērķis bija atjaunot vācu okupētajās teritorijās reliģijas dzīvi-atjaunot baznīcas, un sociālo darbu ko bija sagrāvis Staļiniskais režīms. Tieši no Latvijas pēc Baltijas garīdznieka Sergija (Voskresenska) svētības uz Krievijas okupētajām teritorijām ieradās 15 pareizticīgie garīdznieki. Ar laiku to skaits palielinājās. Diplomātijas un organizācijas spējas ļāva viņiem sarežģītajos vācu okupācijas laikos organizēt Pleskavas misiju un ievirzīt tās darbību laika periodā no 1941.gada 18.augusta līdz 1944.gada februārim.
Par šiem notikumiem ir uzņemtas vairākas dokumentālas filmas, tai skaitā arī mākslas filma ar nosaukumu "Pops".
