Dzimusi labi izglītotā, bagātā angļu ģimenē Florencē 1820. gada 12. maijā.
Uzauga un ieguva privātu, labu izglītību Anglijā, tomēr vēlējās savai dzīvei praktisku mērķi. 1851. gadā Naitingeila apmeklēja Vāciju, kur ieguva pamatus žēlsirdīgās māsas izglītībā un kļuva par slimnīcas direktrisi Londonā.
Krimas kara laikā brīvprātīgi pieteicās strādāt ar ievainotajiem kara slimnīcā Turcijā. Tur viņa saprata un aprakstīja vides sanitāro apstākļu nozīmi ievainoto aprūpē. Pēc kara Naitingeila Anglijā noorganizēja pirmo žēlsirdīgo māsu skolu pie Svētā Tomasa slimnīcas.
F. Naitingeile uzskatīja, ka māsas galvenā darbība nav medikamentu nozīmēšana un slimības ārstēšana. Māsu galvenie uzdevumi ir nodrošināt svaigu gaisu, gaismu, siltumu, tīrību, klusumu, adekvātu uzturu (F. Nightingale 1860.) Pacienta novērošana un datu ievākšana ir saistīta ar pacienta veselības stāvokļa un vides faktoru savstarpējās iedarbības novērtēšanu. Savu pieredzi, kopjot ievainotos karavīrus Krimas kara laikā, viņa pielietoja, aprakstot higiēnas un sanitārā stāvokļa nozīmi pacientu aprūpē. Naitingeilas „Aprakstošā teorija” informēja māsas domāt, ka aprūpes process ir akcentēts uz pacienta un vides saistību. Māsas pienākums ir sagādāt pacientam vislabākos apstākļus, lai daba viņam palīdzētu.
Savos darbos viņa aicināja māsas darboties klienta labā. Viņas darbības principi ietvēra praksi, pētniecību un izglītību. Naitingeila mācīja un pielietoja aprūpes procesu, uzsverot, ka „vitālo funkciju novērošana un novērtēšana nav informācijas un faktu uzkrāšana, bet tā notiek ar mērķi, lai glābtu dzīvību, uzlabotu veselību un radītu komfortu”. Grāmatā „Piezīmes par māsas praksi”(1869.) viņa uzsver, ka māsām jākoncentrē uzmanību uz pacientu, nevis slimību.
F. Naitingeila aprakstīja, ka māsām savā darbā jāpielieto rokas (praktiskās iemaņas), galva(teorētiskās zināšanas) un sirds (attieksme, empātija), bet svarīgākā ir sirds, tātad iejūtīga attieksme pret pacientu.
F. Naitingeile mira 1910. gada 13. aprīlī 90 gadu vecumā.
1912. gadā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness biedrība nodibināja Florences Naitingeilas medaļu “Par patiesu žēlsirdību un rūpēm par cilvēkiem”, kura ir visaugstākais apbalvojums žēlsirdīgajām māsām visā pasaulē.
12.maijā pasaulē tiek atzīmēta Starptautisko medicīnas māsas diena.
Medaļa ir sagatavota no zeltīta sudraba, aversā atrodas uzraksts latīņu valodā „Par piemiņu Florencei Naitingeilai. 1820-1910”. Centrā atrodas sievietes ar lampu attēlojums, kas ir gaismas, žēlsirdības un cerības simbols. Medaļas reversā latīņu valodā ir rakstīts „Par patiesu žēlsirdību un rūpēm par cilvēkiem. kas izsauc visas cilvēces apbrīnu”.
