›

Personības, kuras vajadzētu zināt [3]1

75 0

Sveiki spoki. lv lietotāji! Šoreiz raksta būs personības, kuras nav no Latvijas un uzzināsim ar ko viņi nodarbojās! Lai Jums jauka lasīšana! :)

Vilsons Vudro (1856-1924)

ASV presidents (1913-1921). Dzimis Virdžīnijas štatā. Bija viens no Versaļas konferences (1919) vadītājiem. Viņa izstrādātā “14 punktu programma” pamatoja tautu tiesības veidot neatkarīgas valstis uz izjukošo impēriju drupām, taču neattiecināja šo principu uz bijušās Krievijas impērijas tautām. Visu savu prezidenta pilnvaru laiku Vilsons aizstāvēja nedalāmās Krievijas ideju. Viņš ierosināja dibināt Tautu Savienību – ANO priekšteci.

Vespuči Amerigo (1451-1512)

Itāliešu jūrasbraucējs spāņu un portugāļu dienestā. Piedalījās Kolumba ekspedīcijas sagatavošanā, divās spāņu un divās portugāļu ekspedīcijas devas uz Rietumu puslodi (1497-1500), sasniedza Dienvidameriku 1497. g. Spilgti aprakstīja Jauno pasauli. Kartogrāfs Valdzēmillers 1507. g. ierosināja nosaukt Dienvidameriku viņa vārdā par Ameriku, 1538. g. šo nosaukumu attiecināja arī uz Ziemeļameriku.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Vespasiāns Tits Flāvijs... Autors: Fosilija Personības, kuras vajadzētu zināt [3]

Vespasiāns Tits Flāvijs (9-79)

Romas imperators (60-79). Izveidoja jaunu nodokļu sistēmu, samazināja armiju, noteica stingru valsts līdzekļu ekonomiju, izveidoja plašu imperatora un valsts zemes fondu. Tie bija pasākumi impērijas nostiprināšanai. Viņš apspieda daudzas sacelšanās milzīgajā impērijā, arī Jūdejā un Gallijā. Uzsāka vislielākā amfiteātra – Kolizeja būvi. Šo celtni pabeidza viņa dēla valdīšanas laikā.

Vascaroningtons Džordžs... Autors: Fosilija Personības, kuras vajadzētu zināt [3]

Vašingtons Džordžs (1732-1799)

Pirmais ASV presidents (1789-1797). Angļu pārceļotāja mazdēls, dzimis Virdžīnijā. Sākumā kļuva par mērnieku, taču nodevās arī kara lietu studijām. Pirmā (1774) un otrā (1775) kontinentāla kongresa deputāts. Neatkarības kara laikā (1775-1783) Ziemeļamerikas kolonistu armijas virspavēlnieks, ģenerālis, talantīgs karavadonis. 1781. g. angļi padevās Vašingtonam. Miera līgums atzina pilnīgu ASV neatkarību. 1787. g. viņa vadībā izstrādāja ASV Konstitūciju.

Valensa Lehs (1943)

Polijas presidents (1990-1995). Liela loma sociālistiskās Polijas sagraušanā. Nodibināja neatkarīgu arodbiedrību “Solidaritāte”, kas cīnījās pret komunistisko diktātu. Viņu apsūdzēja mēģinājuma gāzt pastāvošo iekārtu un piesprieda mājas arestu. Protesti bija tik lieli, ka 1989. g. “Solidaritāti” legalizēja. Valensa bija ļoti populārs tautas vidū. 1983. g. viņš saņēma Nobela prēmiju. 1990. g. Valensu ievēlēja par prezidentu.

75 0 1 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0