Ikdiena ir pelēka vai jebkurā valstī, tomēr PSRS tika skandināts, ka viss ir labi. Par dzīves negācijām īsti nerunāja un par dzaudzām lietām arī nedrīkstēja runāt, jo to aizliedza cenzūra. Neskatoties uz pasludināto socreālismu presē un televīzijā atspoguļotā dzīve bija tālu no reālisma, principā pēc iepriekš minētā cenzūras saraksta (atradīsiet hipersaitē) var pateikt, kādas bija ikdienas problēmas. Par katastrofām klusēja, par alkoholismu vispār nerunāja, bet 2. pasaules kara sasniegumi bija neapšaubami, ne vārda par padarītajiem noziegumiem. Kā visi 2. pasaules kara invalīdi nozuda pēc kara beigām, tā arī tas turpinājās - problēmas tika padarītas par neeksistējošām.
Pelēkās Padomju dzīves aizliegtās fotogrāfijas41
Ļeningradas "roņi" - vīrieši, kas ziemā sauļojas pie Petropavlovskas cietokšņa.
Pirādziņu tirgošana uz ielas. Par to PSRS laikos bija populāra anekdote - vai pīrādziņu gaļa iepriekš ņaudēja vai rēja?
Tiešām interesanta fotogrāfija, kurā var redzēt vecu tantiņu tramvajā. Nekas no padomju dzīves sasniegumiem nav redzams, tātad tādu nedrīkstēja publicēt.
Atpūtas mirklis maizes ceptuvē. Maizes cepšanas līnija tika ieslēgta uz pārbaudēm, jo tā slikti strādāja.
Vingrošanas nodarbība darba vietā, lai radītu iespaidu par veselīgumu.
Andropova bēres pa televizoru, uz kura skatīšanos cilvēkus sadzina.
Entuazistu prospekts Novokuzņeckā 1983. g. ar vienkājainu invalīdu.
Padomju reālijas. Dzērājs guļ, kamēr pārējie netraucēti ēd saldējumu. Laikam jau tas bija ļoti ierasti.
Vai arī šāda ilustrācija - bērni netraucēti spēlējas, kamēr turpat netālu parkā ir noplīsis dzērājs.
To mašīnu, uz kuru vajadzēja gadiem ilgi gaidīt rindā, nācās arī pašam remontēt.