Vai tu pazīsti kādu kaimiņu, draugu vai radinieku, kurš, aiz sevis neko nesavāc un atstāj kur pagadās? Visi hesburger papīriņi viņam mētājas uz automašīnas aizmugurējā sēdekļa, piemājas dārzā izmētāti vecie krēsli un dzīvojamā istabā viņam ir astoņi televīzori viens otram virsū. Tu taču zini, par kuru cilvēku mēs pašlaik runājam? Kaut ko līdzīgu mēs redzēsim arī šajā rakstā! ;)
Pamestas izgāztuves, kuru izskatam tu neticēsi!22
1687
3
Amerikas riepu kaudze.
1950.gadā kādam amerikāņu pilsonim vārdā Eds Flibins bija sapnis. Un ne jau tāds, ka viņš ar lidmašīnu vēlas izbraukt cauri varavīksnei, vai apceļot pasauli, nē. Šim vīrietim sapnis bija izteikti dīvains.... Viņš uzskatija, ka kādu dienu vecās, neizmantotās riepas būs vērtas veselu bagātību. Nerunāsim par to, ka vecās riepas smirdēja, tās bija pilnas ar ūdeni un dažādiem moskītiem kā arī bija gandrīz neiespējami apturēt ugunsgrēku, ja tas izceltos šādu riepu sabiedrībā. Nezskatoties uz neko, mūsu Eds sāka kolekcionēt riepas. Nonākot pie 42 miljoniem riepu, Eds tās visas salika kaudzē. Kad pabeidzis savu darbu, viņš paskatijās ko ir izveidojis un domīgi teica: "Labs darbs!"
Reklāma
Nevienam par brīnumu Eda sapnis tā arī nesasniedza savu plaukstošo mērķi - riepas pārdot bagātības cenā. Kā? Vai tad nevienu neinteresēja vecas, smirdīgas, nobrauktas riepas? Interesēja gan, bet protams, ne jau cenās kādas Eds bija iztēlojies. Tātad 1980.gadā viņš savu kaudzi pārdeva vairākām kompānijām. Kādēļ kompānijas investēja savu naudu šajā riepu kaudzē paliek mistika līdz pat šaj dienai. Galu galā riepas tika samazinātas līdz 10 miljoniem, bet par nelaimi 1999.gadā riepu kaudzi piemeklēja nelaime. Burtiski.
Ugunsdzēsēji centās apturēt izcēlušos ugunsgrēku, bet tas vienkārši nebija viņu spēkos. Tādēļ viņiem bija tikai viena iespēja - gaidīt, kamēr riepas izdegs pašas. Varas iestādes cilvēkiem bija ziņojušas, ka ugunsgrēks ievilksies dienās, bet patiesībā viss šis haoss gāja vaļā veselu mēnesi.
Simpsoni tomēr ir ideāli atveidojuši katru sīkumu...
Reklāma
Černobiļas radiāktīvā stāvvieta.
Gluži kā viesuļvētras arī atomkatastrofas var novērtēt to stiprumu dēļ. Starptautiskā Atomkatastrofu skala (INES) atomkatastrofas novērtē skalā no viens līdz septiņi. Sākot ar "atstāju vaļā mikroviļņu krāsni, kamēr aizgāju pēc piena", beidzot ar "vai mans ceturtais dibens šajā kleitā izskatās resns?"
1986.gadā Černobiļas katastrofa sasniedza augstāko līmeni - 7.
Miljoni vietējo tika evakuēti un papildspēki jau bija ceļa, lai pārtrauktu ugunsgrēku reaktorā, tomēr, krievu ugunsdzēsēji nebija dzels cilvēki, kuri var izturēt radiācijas izpaltīšanos sev blakus un vakarā vēl aiziet uz bāru iedzert alu.
Daudz smaga ekipējuma tika izmantots, lai apturētu postošo ugunsgrēku reaktorā. Ugunsdzēsēju auto dzēsa uguni tuvāk viņiem, bet helikopteri meta dažādus smagus materiālus iekšā reaktorā ar cerību, ka apturēs ugunsgrēku.
Reklāma
Miljonu vērti helikopteri, tūkstošiem smago automašīnu un citas dārgas ierīces - viss tika pamests un atstāts. Visi glābšanas operātori centās apsteigt radiāciju ar kājām, protams paši apzinādamies, ka viņiem tas nu ne kādīgi neizdotos.
Lielākā autostāvvieta joprojām, kas redzama virs šī teksta atrodas Rasskohā, Ukrainā. Tiešī tā "joprojām", šo vietu varam apskatīt caur Google Maps. Neuztraucieties, dārgākais no ekipējuma neatrodas šeit un negaida, ka bērni nāks palidināties ar trīsdesmit miljonu vērto helikopteru. Viss smagākais ekipējums bija pilnībā piesūknēts ar radiāciju un tika apraksts dziļi zem zemes.
Tev patiks šie raksti
