Ir pagājis pietiekami ilgs laiks, lai iestātos zināma nostaļģija par pagājušajiem laikiem. Viena lieta, ko daudziem patīk atcerēties par PSRS, ir "dabīgie" produkti. Brīžiem rodas iespaids, ka PSRS laikos viss ir bijis dabīgāks un īstāks, nevis tā kā mūsdienās. Par pierādījumu šim apgalvojumam ir tas, ka es jau tad dzīvoju, es atceros. Vai arī kādi skaisti propagandas plakāti.
Šī mitoloģija turās uz trim "vaļiem" - nepareizu produktu kategoriju salīdzinājums, piemēram, piens vai krējums tiek salīdzināts ar ātri pagatavojamu zupu. Otrkārt, uz PSRS etiķetēm nebija norādīts produkta sastāvs, jo nebija atbilstoša likuma, kas to pieprasītu, tas nez kāpēc ļauj uzskatīt, ka produkti bija dabīgi, lai gan realitātē tie bija pārbāzti ar ķīmiju. Pēdējais "valis" ir lauksaimniecībā lietoto ķīmisko produktu lietošanas apmēru noklusēšana. Tas bija patiešām katastrofāli, bet par to daudzi izvēlas "aizmirst", turpinot uzstāt uz produktu dabiskumu.
Par to tad arī tālāk rakstā.
