Tas ir viens no mītiem, ko nākās dzirdēt, ka PSRS laikos ēdiens bija daudz dabīgāks un veselīgāks. Tā bija daļa no propagandas. Turklāt ziņas par slimību izplatību bija aizliegtas ar likumu. To noteica cenzūras saraksts. Viens no iemesliem, kāpēc veselība bija slikta, slēpjās diezgan sliktas kvalitātes ēdienā. Bija izredzētie jeb nomeklatūra, kas iepirkās "Bererjozka" specveikalos, kur patiešām bija pieejams viss iespējamais, bet pārējiem nācās pārtikt no tā, kas bija.
Makaroni ar ceptu desu
Cilvēki pārtika no krabju salātiem un ceptas vistas tikai grāmatās, kamēr ikdienā ēda viskaut ko. Viens no klasiskajiem ēdieniem bija cepta desa ar makaroniem, ko turklāt iepriekšiejā dienā uzvārīja un ielika ledusskapī. Nākamajā dienā tos cepa kopā ar desu, kas bija. Taču kā saka par padomju desu, tad tās izgatavošanā neviens dzīvnieks necieta.
Otrā dienā cepti kartupeļi
Klasika - uzvarīt kartupeļus un ielikt ledusskapī, lai nākamajā rītā tos uzceptu. Tie, kas dzīvoja laukos vai kam bija vasarnīca varēja izaudzēt normālus kartupeļus, bet pārējiem nācās tādā veidā gatavot jau tā neēdamus kartupeļus
Visuresošie cīsiņi
Parasta gaļa kā tāda nepastāvēja vispār. Tā tika notirgota specveikalos vai pa "blatu". Par to pat PSRS uzņēma satīriskas filmas. Lielākoties tika ēstas kotletes no maltas gaļas, kur gaļa bija labi, ja 30%. Cīsiņus vispār uzskatīja par delikatesi, bet tas tikai tāpēc, ka nekā labāka nebija un apstākļos, kad nekā jēdzīga nav, tas var likties kā ekstra.
Pelmeņu zupa
Padomju laiku brīnumainais izgudrojums, kas sanāca vārot pelmeņus un tiem pievienojot piparus un lauru lapas. Sanāca kaut kas līdzīgs buljonam. To pat uzskatīja par pilnvērtīgu un satīgu ēdienu.
Plovs no "tušonkas"
Plovs pēc receptes tiek gatavots tikai ar aitas gaļu, bet padomju cilvēks izgudroja vis kaut ko. Bija ēdiens kā "tušonka" - tāds kā gaļas konservs. Par cik gaļa pēc definīcijas bija nepieejama, tad gatavoja ar to, kas bija. Sanāca kaut kāda rīsu biezputra ar kaut ko gaļveidīgu, tādu varēja pat atrast dažās ēdnīcās.
Etiķa salāti no pazemes dārzeņiem
Dārzeņi un augļi praktiski nebija pieejami. To, ko dabūja, vajadzēja apstrādāt, lai ilgāk saglabātos. Līdz ar to populāri kļuva visādi salāti no vārītiem dārzeņiem. Tos taisīja ar majonēzi vai etiķi, kas vēl paildzināja saglabāšanās ilgumu. Tā rezultātā sanāca grūti pārstrādājams ēdiens, ko par veselīgu nenosauksi.
Par makaroniem ar gaļu. psrs to sauca - makaroni po flotski (makaroni flotes/jūrnirku gaumē). Ar tušonku to gatavoja, kad nebija svaigas gaļas. Tagad pat izmēģināt makaronus ar tušonku nevar, jo tušonkas nav.
Tātad vajadzīga gaļa, kuru sagriež sīkos gabaliņos vai rupji samaļ, ja jāgatavo lielam ēdāju skaitam. Gaļu cep kopā ar sīpoliem. Pareizi uzcept sīpolus vēl ir jāmāk. Novārītus makaronus katlā sajauc ar gaļas un sīpolu sacepumu, pārlejot ar cepšanas laikā izveidojušos buljonu, eļļu. Samaisa, pasniedz karstu. Par sāli, pipariem un citām piedevām, katram sava garšas izpratne.
Par nonicinātajiem kartupeļiem. Varbūt vispirms pagatavo un pagaršo, pirms ķecerības raksti. Bet te atkal ir problēma, nav vairs to katrupeļu šķirņu, kas bija psrs laikā. Vismaz veikalos neesmu manījis. 90- tajos sabraukušie ārzemnieki vaidēja, ka mūsu kartupeļi nekam nederot, jo no tiem nesanākot čipši, un bāleliņi pacentās. Čipši ir, kartupeļu nav.
Vakar vārīti šodien brūni apcepti kartupeļi, piedevā biezpiens ar krējumu, cepta, puskrekna centimetru bieza cūkgaļas škēle vai siļķe, sīpoli un rupjmaize. Neviens restorāns nestāv klāt.
Pepsi paaudzei to nesaprast.
Man interesee- vai pensionaars var izdziivot, eedot Wiskas. Tur rakstiits, ka uzturvielas sabalanseetas, vitamiini, mimeraalvielas, lai atlikusjie mati spiideetu,utt. utjpr.Peec viena gada tas kljuus man aktuaali. Bet tie izdomaajumi, ka desai lika klaat tualetes papiiru,murgs.T. papiirs bija daargaaks par desu.
Nu laikam raksta autors nav dzīvojis PSRS. Protams bija arī deficīts, bet par pārtikas kvalitāti nevarēja sūdzēties. Un krabji gan bija deficīts.😁
1.3.4. ēdienu es ēdu vēljoprojām. ļoti garšīgi starpcitu, tikai "tušonku" vajag pirkt labu, ar gaļu iekšā. nevis ar kautkādu biomassu.
Tikai kretīns, kas nav dzīvojis nevienu dienu padomijā, var uztakstit kaut ko tik debīlu.
Pirmkārt - bija viss, tikai vajadzēja naudu un kaut mazliet pazīšanos, kas tolaik bija visiem. Otrkārt - gan vekalos, gan tirgū viss bija veselīgs un dabīgs, ko piedevām kontrolēja GOST (valsts standarts - solis pa labi vai pa kreisi - pī....).
Bija ēdiens kā "tušonka" - tāds kā gaļas konservs........
........................
Sautētā gaļa tas saucās. Tagad tāda produkta vispār vairs nav. Tas, ko ar tādu nosaukumu tagad tirgo ir tīrās samazgas. Sautēto gaļu ražoja galvenokārt armijas vajadzībām un stratēgiskajiem pārtikas krājumiem. Veikalos "izmeta", kad tuvojās glabāsanas termiņa beigas.
Tātad, tušonku (sautēto gaļu) gatavoja no maksimums 48 stundas vecas gaļas. Tiem, kas tankā, maksimums 48 stundas no lopiņa nokaušanas brīža. Gaļa tika sadalīta nelielos gabalos, nevis malta, kā tagad. Un vispār pagaršojot tagadējo produktu liekas, ka tur samaltas cīpslas un āda. Skaidroju vēlreiz, tušonkā nav maltas gaļas, ir gaļas gabali, kas aplieti ar taukiem , pievienotas garšvielas. Viss. Mūslaiku produktu nedrīkst saukt par sautēto gaļu. Tāpat, kā nedrīkst saukt par doktordesu to pārpratumu, kas tagad ar tādu nosaukumu tirgojas.
Doktordesas Recepte:
Izmantotā gaļa - 75% augstākā labuma liellopu gaļas, 25% vidēji treknas cūkgaļas.
Piedevas - vistu olas, govs piens, sāls, cukurs, muskatrieksts. Vissss. Visi izstrādājumi, kas atšķiras no šis receptes NAV doktordesa.
Recepte izstrādāta pagājušā gadsimta 30-tajos gados.
Izbrīna, ka interneta laikmetā mūsu dižie "ražotāji" nav spējīgi sameklēt oriģinālās receptes un ražot kvalitatīvu produktu. Tušonka tika ražota jau 19 gadsimtā, kopš doktordesas izgudrošanas drīz jau būs pagājuši 100 gadi. Patenti sen jau būs beigušies.
Protams bija arī pavisam lēti un čābīgi gaļas izstrādājumi. Atceros tādu, kā auksto gaļu, maksāja kapeikas, bet, kad mājās iedevi kaķim, tad šis to aposta un cenšas apkast ar zemi. Suņi gan rija , tik padod. Pie mums to tā arī sauca - suņa prieks.
Raksta autors var redzēt ka ļoti slikti ir informēts par tiem PSRS laikiem.
Var redzēt cik daudz zina raksta autors par tiem PSRS laikiem,apmēram kā pirmklasnieks.
Otrā dienā sacepti kartupeļi ir viens no ēdieniem, ko man jāpacieš pēdējā laikā.
