Impērijas. Tās rodas, kādu laiku eksistē un tad sabrūk. Citas ātrāk, citas vēlāk. Kādreiz lasīju, ka viens no impēriju pastāvēšanas nosacījumiem ir kari. Kamēr vien būs ar ko karot vai iekarot, tikmēr impērija pastāvēs. Vai tas kādā mērā noteica arī PSRS pastāvēšanu? Jo neskatoties uz visu komunistiko fasādi tā bija un palika tāda pati asinskāra, svešas teritorijas alkstoša valsts. Tikai tagad visu varēja apvienot zem saukļiem par proletariāta atbrīvošanu un sociālisma uzvaru. Vai to PSRS gribēja arī Afganistānā? PSRS spēku izvešana sākās 1988. 15 maijā un beidzās 1989. 15. februārī. Tie tur bija atradušies kopš 1979. g. decembra. Uzreiz pēc komunistu partijas uzvaras 1978. g. un tai sekojošās komunistu prezidenta slepkavības. Plānotā pusgada vietā PSRS iestiga uz daudziem gadiem un tā arī neko nepanāca. Vietējie, ne bez ārzemju palīdzības, izrādīja nežēlīgu pretestību. Droši vien amerikāņi dodoties uz Afganistānu bija iedomājušies līdzīgi, ka atnāks nodibinās kārtību un aizies ar paceltu galvu. Nesanāca, jo Afganistāna ir valsts tikai uz kartes nevis vietējiem iedzīvotājiem.
Drīz vien pēc Gorbačova nonākšanas pie varas sākas sarunas ar Afganistānas valdību par spēku izvešanu. Veicot spēku izvešanu PSRS sadarbojās ar Afganistānas Tautas Demokrātisko partiju mēģinot tai palīdzēt nodibināt centrālo varu. Arī tas īsti nesanāca, droši vien tāpēc, ka tika darīts, lai nezaudētu seju starptautiskajā sabiedrībā.
Triecien Kājinieki (Šturmovšiki) vienmēr ir bijusi dzīvā gaļa, it sevišķi kalnainā apvidū, kurā vietējie labi orientējas. Afgāņi ir fanātiski, un nebaidās mirt, tāpēc arī tik grūti cīnīties.
Īsāk sakot, aizsūtīja drošā nāvē, kā jau parasti tas Krievijā notiek, kur dzīvībai ir 0 vērtība.
