Noslēpumainais Krustu Kalns .14

Kādreiz krustus kalnā lika par piemiņu karā kritušajiem, pazudušajiem, nomocītajiem nometnē, bet mūsdienās - lai saslimušais izveseļotos, lai uzlabotos ģimenes labklājība, pateicība par priecīgiem notikumiem . Krusti te ir visdažādākie - no pavisam maziņiem līdz milzeņiem .

Sena pilskalna vieta .

 Šī vieta ir slavena jau kopš seniem laikiem, turklāt saistīta arī ar latviešiem . 1236. gada 22. septembrī netālu no Krustu kalna atrašanās vietas notika slavenā Saules kauja, kurā žemaišu un zemgaļu kaujinieki iznīcināja Zobenbrāļu ordeņa karaspēku .

 Kādreiz te bijusi koka pils, uzcelta uz mākslīgi paaugstināta paugura, kas nodēvēts par Jurgaiču pilskalnu . 1991.-1993. gadā veiktie arheoloģiskie izrakumi apstiprināja pils esamību šai vietā, jo tika atrasti seni priekšmeti - 14. gs. rotas, ieroči, keramikas izstrādājumi . Atklājās, ka 1348. gadā vācu krustneši pili nodedzināja, bet tās iedzīvotājus iznīcināja .

Kādēļ sāka likt krustus ?

 Pirmoreiz rakstos Krustu kalns piemints 19. gs. vidū. 1850. gadā Šauļu muižas rēķinvedis Maurikis Hriškevičs rakstīja: ''Cilvēki Jurgaiču pilskalnu uzskata par svētu . Šajā kalnā nekad nav bijuši kapi vai krusti līdz 1847. gadam, bet tagad tur stāv ap 20 krustu .''

 Pastāv nostāsts, ka pirmos krustus šeit uzstādīja 1831. gada sacelšanās kritušo nemiernieku tuvinieki, kuriem cara valdība neļāva pienācīgi godināt radinieku kapus .

Nosapņotā leģenda .

20. gs. sākumā lietuviešu avīzes aprakstīja arī kādu senu leģendu, kas stāsta par apkārtnes vīru, kam smagi saslimusi viņa mīļotā vienīgā meita . Nelīdzēja nekādas zāles, meitenes veselība pasliktinājusies ar katru dienu . Kādu nakti tēvam sapnī parādījusies sieviete spožā apģērbā un teikusi: ''Cilvēk, ja tu vēlies, lai tava meitiņa izveseļotos, izgatavo koka krustu, pats aiznes uz pilskalnu un noliec tur .'' Tēvs pamodies un nav sapratis, vai tas bijis sapnis vai ne, tomēr nolēmis uztaisīt krustu un novietot pilskalnā . Viņš izgatavoja milzīgu krustu, jo meitas veselība bija ļoti vāja . 13 stundas viņš gāja, līdz sasniedza pilsklanu, noskūpstīja krustu un nostiprināja kalnā .

 Atgriežoties mājās, jau pusceļā tēvs satika atlabušo meitu, kura bija iznākusi viņam pretī . Izrādījās - tikko tēvs izgājis ar krustu no mājas, tā meitas veselība sākusi uzlaboties, bet, kad tēvs sasniedzis pilskalnu, meita piecēlusies no gultas . Vēlāk par šo brīnumu padzirdēja arī citi, un, tiklīdz kāds sasirdzis un uzlicis krustu uz kalna, jau drīz bijis vesels .

Mēģina iznīcināt .

Ap 1895. gadu kalnā bija jau 130 krustu un neliela ķieģeļu kapela . Kalnu pamazām sāka saukt par svēto, krustu vai lūgšanu kalnu . 1940. gadā šeit bija 400 krustu, bet ap 1960. gadu - jau 5 tūkstoši krustu . Uz kalnu plūda cilvēku straumes, un notika lūgšanas . Tāpēc, sākot ar 1958. gadu, padomju vara vairāk nekā 20 gadu par katru cenu centās Kurstu kalnu iznīcināt . Lai arī kalnu no krustu licējiem apsargāja militāristi un čekisti, tas ''izdzīvoja'' .

 1958. gadā Krustu kalnā tuvējā kolhoza traktori sāka rakt granti, tāpat drīz darbojās buldozeri . Koka krusti tika sabojāti, sadedzināti, metāla aizvesti un nodoti metāllūžņos, akmens un betona sadauzīti, aprakti vai noslīcināti tuvējā Kulpes upītē . Katru gadu tika iznīcināti simtiem krustu, apgalvojot, ka tie ir ''bez mākslinieciskas vērtības'' . Taču naktīs kalnā uzradās aizvien jauni ! Pēc katras graušanas - to kopumā bija pavisam četras - Krustu kalns arvien atdzima . Netiekot galā ar krustu licējiem, padomju darboņi ''izsludināja'' cūku mēra un trakumsērgas epidēmijas, kuru dēļ aizliedza iebraukt kalna teritorijā . Bija pat ideja aizsprostot par kanalicāzijas notekgrāvi pārvesto Kulpes upi un applūdināt kalnu, kas, par laimi, tomēr netika realizēta .

Lietuvas lepnums .

 Pēc neatkarības atgūšanas kalns kļuva par Lietuvas lepnumu - tādu kā brīvdabas baznīcu . Ticīgie dodas turp, lai lūgtos, bet tūristi no visas pasaules - lai apbrīnotu šo savdabīgo vietu .

 Romas pāvests Jānis Pāvils 1990. gadā Vatikānā teica: ''Tauta, kas ar tādu ticību un izturību dodas uz kalnu, lai uzliktu jaunu krustu, tic dzīvei un atdzimšanai .'' Arī viņš pats 1993. gadā ieradās Krustu kalnā, lai uzliktu savu krustu, kā arī uzdāvināja lielo krustu ar Jēzu Kristu, kas uzstādīts kalna pakējē .

Vārdu skaidrojumi:

Žemaisi - tauta, radniecīga zemgaļiem, kas dzīvoja Lietuvas rietumu daļā Žemaitijā .

Zobenbrāļu ordenis - 1202.-1237. gadā bija vācu bruņinieku mūku ordenis Livonijā (Latvijas, Igaunijas teritorijā) .

Kapela - neliela baznīcas telpa .

Čekists - PSRS drošības dienestu darbinieks .

Kolhozs - kolektīvā saimniecība (saīs. no krievu ''kollektivnoje hozjaistvo'' - kolektīvā saimniecība) - lauksaimniecības vai zvejniecības kooperatīvs, kādus piespiedu kārtā izveidoja Padomju Savienība, likvidējot privāto saimniekošanu .

Krustu darināšana

79% lietuviešu ir katoļticīgi, kamēr Latvijā tikai 38% . Tāpēc nav brīnums, ka viena no spilgtākajām lietuviešu kultūras parādībām ir krustu darināšanas tradīcija . 2001. gadā tā pat iekļauta UNESCO pasaules tautu nemateriālā mantojuma šedevru sarakstā . Tā nāk no senseniem laikiem, tāpēc krustos sastopami arī saulītes, putnu un augu motīvi . Tos izvieto pie ceļiem, mājām, baznīcām un kapsētām kā aizsardzības, pateicības un piemiņas zīmi . Lietuvā ir populāri arī stogastulpi - koka stabiskulptūras ar ornamentālu jumtiņu .