Tikpat lielas domstarpības, kādas zinātnieku vidū valda par pirmo cilvēka ierašanās laiku Amerikā, vērojamas arī jautājumā par Amerikas pirmiedzīvotāju izcelsmi. Klovisas teorija jau ir gandrīz kritusi nežēlastībā, tāpēc pārgājiens pār Beringa zemes šaurumu kā senākā ieceļošana tiek noraidīta un skatiens ir pievērsts jūrai.
Visvairāk tiek atbalstīta teorija, ka pirmie cilvēki ar kanoe laivām vai plostiem kuģoja no Āzijas gar Amerikas rietumkrastu. Monteverdes apmetne Čīlē atrodas netālu no Klusā okeāna krasta un runā par labu šādam pieņēmumam. Otrā iespējamība - Eiropas akmens laikmeta cilvēki šķērsoja Atlantijas okeānu un izkāpa Amerikas austrumkrastā. Pieņēmuma pamatā ir priekšstats par to, ka Klovisas kultūrai bijušas eiropeiskas saknes. Pārsteidzoša līdzība vērojama starp šķēpu uzgaļiem Klovisas un senajā Solitrē mednieku kultūrā, kas aptuveni pirms 20 000 gadu pastāvēja tagadējā Francijas teritorijā. Vismazāk piekritēju ir teorijai, ka pirmie cilvēki uz Ameriku atīrušies no Austrālijas.
Ne Klusā okeāna, ne arī Atlantijas okeāna piekrastē nav atrastas drošas liecības par pirmajiem ieceļotājiem, un varbūt to izskaidro fakts, ka pierādījumi guļ jūras dibenā. Leduslaikmeta beigās šļūdoņiem izkūstot, pasaules okeāna līmenis pacēlās apmēram par 50 m tā, ka sākotnējie krasti applūda un tagad atrodas 60 km no sauszemes. Pētnieki tagad pārmeklē jūras dibenu uz austrumiem un rietumiem no Amerikas, cerēdami atrast kaulus, kas palīdzētu noskaidrot pirmo ieceļotāju indentitāti.
