Analizējot II Pasaules karu amerikāņu kara vēsturnieki atklāja interesantu faktu- negaidītās sadursmēs ar japāņu spēkiem amerikāņi praktiski vienmēr daudz ātrāk pieņēma lemumus- un kā sekas tam- bieži vien uzvarēja pat daudz lielākus pretinieka spēkus.
Pētot šo likumsakarību un cenšoties saprast, kur ir knifs un kāpēc tas izdodas, zinātnieki pievērsa uzmanību tam, ka vidējais vārda garums amerikāņiem ir 5,2 simboli, atšķirībā no japāņiem, kuriem tas ir 10.8. No tā izriet, ka , lai atdotu pavēles, amerikāņi iztērē par 56% mazāk laika, kam īsā kaujā ir lielāka nozīme, neka varētu likties.
Vidējais vārda garums cita II Pasaules kara pretinieka- vācu tekstos ir 5,07 simbolu- tas ir, vācieši šai ziņā ir gandrīz līdzvērtīgi.
Intereses pēc viņi paanalizēja krievu valodu un- kā lai saka- .savdabīgo militāro žargonu - un izrādījās, ka vidējais vārda garums krievu valodā ir 7,2 simboli vidēji uz vārdu- bez tam kritiskās situācijās krievu komandējošais sastāvs pāriet uz nenormatīvo leksiku, un tādos gadījumos vārda garums saīsinās līdz 3,2 simboliem vārdā.
Turklāt nebūt ne nenozīmīgs moments šajā valodā ir tas, ka vārdu sakopojumi un pat veselas frāzes tiek aizstātas ar vienu vienīgu vārdu.
Ja kas, tad ķīniešu valoda ir "superīsa" un ja kādam sanāks ar šiem pakašķēties, tas nebūs ne viegli , ne vienkārši.
Krievs ar jeņķi sader, kura nācija visvarāk lamājas. Nu ko, laiž uz Ameriku, tur krievs paklausās – jā, gandrīz pēc katra vārda tik “Fuck u!” vai “Shit!” un tādā garā.
So. Brauc abi uz Krievzemi, piestāj dzelzceļa stacijā, kur brigadieris nebalsī taurē uz večiem, kas par daudz vagonā iekrāvuši akmeņogles:”na*uja dahu*a na*ujariļi, ņihu*a – hui*a ņiprohu*arit, vihu*arivai huiņu na*ui!!!”
Vaina bija galvenokart rakstibaa... Kamer japanju komandieri vilka herioglifus ,mercedami otinju krasa,paveli rakstot ,pretinieki jau pildija savu komandieru rikojumus...
'īsajā krievu valodas leksikā it kā varot jebkuru jēgu pateikt ar 8 dažādu mātes valodas vārdu palīdzību.
Vispār, tā patiešām arī ir. Esmu dzirdējis paraugdemonstrējumus 
Kā ķīnieši dod vārdus saviem bērniem. Viņi ņem karotīti un nomet to uz akmens grīdas. Kādu skaņu karote izdod, tādu vārdu arī bērns iegūst.
Man rūdītie kara vilki kādreiz stāstīja, ka Vjetnamas kara laikā amerikāņi tur lamājušies krieviski kā no dziesmu grāmatas.... neticēju, bet tagad vairs neesmu tik pārliecināts par savu nostāju 
nespriedīšu cik gara īsa frāze, bet krieviem tiešām 2 vārdi var aizstāt veselus teikumus.. bet ķīniešiem gan vārdu, frāžu garums ir samērā garš..
Par krieviem precīzi 
Pati esmu strādājusi krievu kolektīvā, kur lielāko daļu norādījumu vadītājs aizstāj ar sulīgu lamāšanos. Bet, ja godīgi - efektīvi
+
