Nejauši izgudrojumi, kas mainīja pasauli35

Saldējums pildīts konusiņā tika izgudrots tikai 1904. gadā. Kādā saldējuma izstādē to iepildīja konusiņos, lai labāk tas izskatītos, bet cilvēkiem tas tik ļoti patika, ka tas kļuva par revolucionāru gardēžu stila lietu. 

18. gadus vecais ķīmiķis Williams Perkins meklēdams zāles malārijai izmainīja modes pasauli. 1856. gadā viens no viņa eksperimentiem nogāja galīgi greizi, radīdams tikai tumšu putru. To pārbaudīdams viņš secināja, cik tomēr tai ir skaista krāsa. Un tādējādi tapa pirmā sintētiskā krāsa pasaules vēsturē-gaiši violeta.

Percy Spencer bija radaru speciālists kurš pētīja mikroviļņus. Kāda pētījuma laikā viņš sajuta, ka šokolāde viņam kabatā sāk diezgan strauji kust. Un tā viņam radās ideja izmantot mikroviļņus pārtikas gatavošanā. 1945. gadā tika radīta pirmā mikroviļņu krāsns.

Wilson Greatbatch strādāja pie atklājuma, kas varētu piefiksēt cilvēka sirdspukstus, bet nejauši pieslēdza nepareizo rezistoru. Tas beidzās ar to, ka ierīce lieliski atdarināja sirdspukstus. Tā radās pirmais implantējamais elektrokardiostimulators.

1900. gadā bija jūtama vajadzība pēc vieglākiem un drošākiem šķidrumu uzglabātājmateriāliem, kā stikls, koks. Šī iemesla dēļ Leo Hendriks Baekelands ķērās pie darba un atklāja plastmasu. Tiesa tā nebija droša karstu temperatūru iespaidā, toties uzglabāšanas funkcijas veica labi. Tagad bez plastmasas mūsu dzīve nebūtu iedomājama.

1905. gadā, kad Soda Pop bija kļuvis par populārāko dzērienu, 11 gadus vecais Frenks Eppersons nolēma ietaupīt naudu, pagatavojot to mājās. Izmantojot pulverus un ūdeni viņš ieguva diezgan labu produktu, bet atstāja to pa nakti uz mājas lieveņa visu nakti. Tā kā nakts bija auksta, Soda Pop dzēriens bija sasalis ar visiem maisīšanas kociņiem iekš tā. Tā tapa Popsicles jeb saldējums uz kociņiem.

1968. gadā Spencer Silver strādāja pie eksperimenta, meklējot ideālo līmi. Tas ko viņš atklāja tomēr nebija līme, ar kuras palīdzību visi materiāli arkātīgi spēcīgi cieši turās. Viņš atklāja līmi, kura pretēji, ne parāk cieši piesaistās. Ar kolēģiem tomēr izsprieda, ka šādu līmi var izmantot, lai grāmatā liktu grāmatzīmes, nesaplēšot lapiņas, kad tās atkal grib izņemt. Tā radās lipīgās piezīmju lapiņas.

1896.gadā fiziķis Henry Becquerel centās radīt luminiscējošu materiālu izmantojo saules gaismas starus. Viņa eksperiments tomēr piedzīvoja neveiksmi, jo visu nedēļu bija mākoņains laiks. Pēc nedēļas atgriezies eksperimenta vietā viņš pamanīja, ka viņa atstātais urāna akmens bez saules gaismas palīdzības bija atstājis savu attēlu netālu esošajā foto platē. Tā tika atklāta radioaktivitāte.