Franču ķīmiķis Edouard Benedictus nejauši piegrūdās pie kolbas, kas stāvēja uz viņa galda un to nogāza. Viņam par pārsteigumu tā nesabira sīkās drumslās un neizkaisijās pa grīdu, bet gan viscaur saplaisāja un turējās kopā. Pēc izpētes viņs pamanīja, ka šajā kolbā bija iepriekš bijis plastmasas celulozes nitrāts, kas to ietvēra no iekšpuses. Tā tika izgudrots drošības stikls.
Harry Brearly bija 20.gs. sākuma angļu metalurgs ieroču izgatavotājs, kas nolēma gatavot lielgabalu, kas nerūsētu. Tā radīšanai viņš radīja visādas kodīgas vielas. Protams viņam savu plānu izdevās realizēt. Pēctam viņam ienāca ideja to pašu darīt ar ēdampiederumiem un kopš tā laika mēs varam ēst ar galda piederumiem, kas nerūsē.
